Pēdējās sarunas par Baltijas jūras ceremonijām: Cīņa par zvejnieku izdzīvošanu

Pēdējās sarunas par Baltijas jūras ceremonijām: Cīņa par zvejnieku izdzīvošanu

Ostsee, Deutschland - Nākamās pirmdienas izšķirošajā sesijā ES ministri tiksies ar zivsaimniecību, lai 2024. gadā pabeigtu pēdējās sarunas par zvejnieku daudzumiem Baltijas jūrā. Vācijas zvejnieku situācija Baltijas jūrā joprojām uztraucas, ņemot vērā pastāvīgi zemu zivju sugu krājumu.

ES komisija ir nodrošinājusi turpmāku nozvejas iespēju ierobežošanu savā priekšlikumā, kas varētu vēl vairāk pastiprināt jau saspringto zvejas situāciju reģionā. Īpaši atšķirīgas izmaiņas ir plānotā pašreizējā izņēmuma izskaušana, kas mazākām zvejas laivām ļauj noķert siļķes ar sevi vai atkārtotu izmantošanu. Turklāt esošās aizsardzības iemeslu dēļ pieļaujamie mencu un siļķu pieļaujamie grabi un siļķe būtu vēl vairāk jāsamazina.

zvejniecības apjomi un to nozīme

ES komisijai ir uzdevums katru gadu sniegt ieteikumus, cik daudz zivju var noķert no Eiropas ūdeņiem. Izmantojot šos priekšlikumus, lēmumos ieplūst ne tikai ekonomiskās intereses, bet arī Starptautiskās Jūras pētījumu padomes (ICES) zinātniski novērtējumi. Galīgos nosacījumus veic dalībvalstis, saskaņā ar kuru sarunas varētu ilgt līdz otrdienai.

Vācu zvejniecības cem Özdemir jau ir paziņojis, ka to izmanto, lai saglabātu izņēmumus mazām laivām. Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas datiem šī regulas atcelšana nav nepieciešama zivju krājumu atjaunošanai. Tas norāda uz iespējamu konfliktu starp uztura un vides interesēm.

Vides aizstāvji jau sen brīdina par riskiem, kas saistīti ar pārzveri un dramatiskajām izmaiņām ekosistēmā. Klimata izmaiņas, piesārņotāju slodze un citi faktori turpina palielināt zivju krājumus un ilgtermiņā varētu apdraudēt jūras bioloģisko daudzveidību. Vides un dabas aizsardzības Bunds Vācija (Bund) ziņo, ka zivju populācijas Baltijas jūrā ne tikai samazinās skaits pēdējos gados, bet arī cieš no lieluma un svara.

Diskusijas par zvejnieku daudzumiem Baltijas jūrā ir paredzētas ne tikai zvejniekiem, bet arī visai jūras videi. Turpmākajās dienās pieņemtie lēmumi varētu nozīmēt tālejošas sekas zivju krājumu ilgtspējīgai pārvaldībai. Ņemot vērā šos izaicinājumus, zvejas nākotne Baltijas jūrā joprojām ir neskaidra, savukārt atbildīgie saskaras ar uzdevumu atrast līdzsvaru starp ekonomiskajiem ieguvumiem un ekoloģisko atbildību.

Lai iegūtu detalizētu lietu, ieteicams precīzāk ievērot ziņojumus, jo galīgajiem lēmumiem būs būtiska ietekme uz zvejas kopienu un jūras ekosistēmām. Papildu informācija ir vietnē www.wismar.fm jābūt lasīt.