Inovācijas ar talantu palīdzību: šādi Austrija aizsargājas pret krīzēm!

Inovācijas ar talantu palīdzību: šādi Austrija aizsargājas pret krīzēm!

Pārdomātā intervijā Markuss Hengstšlāgers, bestselleru autors un vadošais pētnieks, komentē izaicinājumu izdzīvot pasaulē, ko raksturo AI, klimata pārmaiņas un krīzes. Hanss Šmids no Leadersnet ziņo, ka Hengstschläger uzsver nepieciešamību saglabāt pārbaudītas metodes, vienlaikus pētot jaunas iespējas. Tas ir īpaši svarīgi, lai attaisnotu tā sauktos “iespējamos” cilvēkus, kuri atrod risinājumus pat sarežģītos apstākļos.

Hengstšlāgers kritizē pārmērīgo koncentrēšanos uz vidējo, kas noved pie atsevišķu talantu potenciāla samazināšanās. Viņš ir pārliecināts, ka katram cilvēkam piemīt īpašas spējas, kas var būt tādās jomās kā zinātne, uzņēmējdarbība, amatniecība vai māksla. Šo talantu agrīnai atklāšanai un popularizēšanai ir izšķiroša nozīme personības attīstībā un Austrijas novatoriskajā spēkā.

Inovācijas ģenētikā

Uzticēšanās zinātnei un inovatīvu pieeju veicināšana ir Hengstschläger galvenā problēma. Viņš saskata lielu potenciālu īpaši ģenētiskās diagnostikas un precīzās medicīnas jomās. Genomiska datu un AI izmantošana atsevišķām terapijām var ne tikai uzlabot rezultātu kvalitāti, bet arī samazināt spontāno abortu skaitu. Kā piemēru viņš norāda uz pirmo polāro ķermeņu pirmsimplantācijas diagnostiku Austrijā, kas tika veikta pirms 20 gadiem.

Īpaši šajā kontekstā ietilpst CRISPR/Cas9 tehnoloģija. Šī revolucionārā metode specifiskai DNS modificēšanai, kas pirmo reizi tika atklāta Escherichia coli, ir radījusi revolūciju gēnu inženierijā. Kā PubMed ziņots, CRISPR / Cas9 ir ne tikai pielāgojams un rentabls, bet arī precīzāks nekā citas metodes, piemēram, cinka pirkstu nukleāzes (ZFN) vai TALEN. Šī tehnoloģija ir devusi ievērojamus panākumus zāļu atklāšanā un funkcionālajā genomikā.

Ētiskās robežas un izaicinājumi

Vai gēnu inženierijas iespējas ir neierobežotas? Medicīnas ētiķe Alena Buyx brīdina par ētiskām sekām, īpaši, ja runa ir par iejaukšanos cilvēka dzimumšūnā. Pēc viņu domām, pastāv risks, ka pārmantojamas gēnu manipulācijas var izraisīt nevēlamas ģenētiskas izmaiņas. Šādas iejaukšanās Vācijā līdz šim bija aizliegtas, taču par tām tiek uzskatīta intensīvāka ētiskā diskusija, jo diskusijā plkst. Deutschlandfunk Nova rāda.

Rezumējot, Hengstschläger un Buyx ir līdzīga nostāja: inovācijas ģenētikā prasa gan drosmi, gan atbildību. Dialogs starp zinātniekiem, ētikas speciālistiem un sabiedrību joprojām ir būtisks, lai saprātīgi un droši izmantotu šo tehnoloģiju piedāvātās iespējas.