Vēlēšanu maratons Hamburgā: kurš uzvarēs cīņā par vēlētājiem?

Vēlēšanu maratons Hamburgā: kurš uzvarēs cīņā par vēlētājiem?

Gaidāmajās Hamburgas vēlēšanās partijas saskaras ar īpašu izaicinājumu: saspringtais Bundestāga vēlēšanu laiks 23. februārī un pilsonības vēlēšanu laiks 2. martā varētu īpaši ietekmēt svārstīgos vēlētājus. Politiskais konsultants Bendikss Hügelmans (Bendix Hügelmann) iesaka partijām skaidri nošķirt savus vēstījumus, lai efektīvi uzrunātu iedzīvotājus. Viņš analizē, ka federālie politiskie jautājumi varētu ietekmēt arī vispārējās vēlēšanas, jo īpaši tāpēc, ka kampaņas vēstījumi pārklājas.

Nav skaidra iespēja, ka pilsoņi atšķirs federālos un valsts politiskos jautājumus. Hīgelmans norāda, ka vēlēšanu secība varētu ietekmēt rezultātu interpretāciju. Situācija var izraisīt gan politisko mobilizāciju, gan vēlēšanu nogurumu. Tomēr viņš sagaida nelielu vēlētāju aktivitātes pieaugumu Hamburgā. "Partijas ar pozitīvu federālo tendenci varētu gūt labumu no piesaistes efekta," skaidro Hügelmans.

Pašreizējie aptauju rezultāti un digitālās stratēģijas

2020. gada vispārējās vēlēšanās SPD saņēma 39,2%, zaļie 24,2%, CDU 11,2%, kreisie 9,1%, AfD 5,3% un FDP nespēja pārvarēt piecu procentu barjeru. Pašreizējās aptaujas prognozē, ka SPD ir 32%, tai seko Zaļie ar 20% un CDU ar 17%. Pašlaik AfD ir 10%, kreisie - 7%, bet FDP un BSW katrs - 4%.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajām vēlēšanu kampaņām. Hügelmans uzsver tādu platformu kā TikTok nozīmi, kur AfD ir vairāk sekotāju nekā citām Hamburgas partijām. Neskatoties uz to, TikTok līdz šim daudzas partijas ir atstājušas novārtā, lai gan platformu izmanto 23 miljoni vāciešu. Kansu Özdemirs (Kreisā partija), Džimijs Blūms (FDP), Sarina Badafras (SPD) un Emīlija Festere (zaļie) ir vieni no nedaudzajiem politiķiem, kuri aktīvi izmanto TikTok. Tomēr Hīgelmans brīdina, ka daudzām partijām ir grūtības ieviest mūsdienīgu sociālo mediju komunikāciju, jo tas prasa noteiktu izpildes laiku.

Sociālo mediju loma vēlēšanu sezonā varētu izrādīties izšķiroša. Sociālie mediji, piemēram, TikTok, Instagram un Facebook, ir parādījuši, ka tie bieži izplata radikālus uzskatus, lai radītu atzīmes Patīk un kopīgotu; AfD un tās jaunatnes organizācija Junge Alternative īpaši aktīvi aktivizē šīs platformas. Tomēr eksperti uzskata, ka ir maz ticams, ka sociālajiem medijiem būs izšķiroša ietekme uz federālajām vēlēšanām. Empīriskās komunikācijas pētījumu profesore Judith Möller uzsver, ka balsošanas lēmums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, ne tikai no sociālajiem medijiem.

Politikas un digitālās transformācijas profesors Andreass Junghers norāda, ka īstermiņa kampaņām sociālajos tīklos nav izšķirošas nozīmes un informācijai ir kumulatīvs efekts. Tomēr ir skaidrs, ka sociālie mediji kropļo realitātes uztveri, nesamērīgi koncentrējoties uz neapmierinātību un problēmām. Jungherr sociālos medijus raksturo kā “demokrātijas stresa testu”, kas palielina problēmu redzamību. Eksperti iesaka iedibinātajām partijām aktīvāk izmantot sociālos medijus, lai atbalstītu plurālistisku demokrātiju un neizplatīt katru apšaubāmu ierakstu tradicionālajos medijos, jo tas faktiski var palielināt dezinformāciju.

– Iesniedza Rietumu-Austrumu mediji