Vēlēšanu maratons Hamburgā: kurš uzvar vēlētāju cīņā?

Vēlēšanu maratons Hamburgā: kurš uzvar vēlētāju cīņā?

Hamburg, Deutschland - Gaidāmajās vēlēšanās Hamburgā partijas saskaras ar īpašu izaicinājumu: Bundestāgas vēlēšanu ciešais skatuves 23. februārī un pilsoņiem 2. martā varētu būt īpaša ietekme uz mainīgiem vēlētājiem. Politiskais padomnieks Bendix Hügelmann iesaka pusēm skaidri atšķirt savus vēstījumus, lai efektīvi risinātu pilsoņus. Viņš analizē, ka federālie politiskie jautājumi varētu ietekmēt arī pilsoņu izvēli, it īpaši kampaņas ziņojumu pārklāšanās dēļ.

Istabā ir varbūtība, ka pilsoņi atšķir federālās un valsts politikas jautājumus. Hügelmann norāda, ka vēlēšanu kārtība varētu ietekmēt rezultātu interpretāciju. Situācija varētu izraisīt politisko mobilizāciju un atbilstību. Tomēr viņš sagaida nelielu vēlētāju aktivitātes palielināšanos Hamburgā. "Puses ar pozitīvu nacionālo tendenci varētu gūt labumu no līdzdalības efekta," skaidro Hügelmann.

Pašreizējās apsekojuma vērtības un digitālās stratēģijas

2020. gada pilsoņu vēlēšanās SPD saņēma 39,2%, zaļumus 24,2%, CDU 11,2%, kreisā 9,1%, AFD 5,3%un FDP neizdevās ar piecu procentu šķēršļu. Pašreizējie aptaujas projicē SPD 32%, kam seko zaļumi ar 20%un CDU ar 17%. Pašlaik AFD ir 10%, pa kreisi - 7%, bet FDP un BSW - 4%.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālo vēlēšanu kampaņām. Hügelmann uzsver tādu platformu kā Tiktokas nozīmi, kur AFD ir vairāk sekotāju nekā citām pusēm Hamburgā. Neskatoties uz to, daudzas partijas līdz šim ir atstājušas novārtā, lai gan platformu izmanto 23 miljoni vāciešu. CANSU Özdemir (kreisā partija), Džimijs Blūms (FDP), Sarina Badafras (SPD) un Emīlija Festere (Zaļie) ir daži politiķi, kuri aktīvi izmanto tiktok. Tomēr Hügelmann brīdina, ka daudzām pusēm ir grūti īstenot mūsdienu sociālo mediju komunikāciju, jo tas prasa noteiktu sagatavošanās laiku.

Sociālo mediju loma varētu izrādīties izšķiroša vēlēšanu sezonā. Sociālie mediji, piemēram, Tikok, Instagram un Facebook, ir parādījuši, ka tie bieži izplata radikālus skatus, lai radītu patīk un akcijas, it īpaši AFD un tās jauniešu organizācija Young Alternative, stingri aktivizējot šīs platformas. Tomēr eksperti uzskata, ka sociālie mediji izlēmīgi ietekmē Bundestag vēlēšanas. Empīriskās komunikācijas pētījumu profesore Džūdita Möllere uzsver, ka lēmums par vēlēšanu lēmumu ir atkarīgs no daudziem faktoriem, ne tikai no sociālajiem medijiem.

Andreas Jungherr, politikas un digitālās pārveidošanas profesors, norāda, ka īstermiņa sociālo mediju kampaņas nav izšķirošas un ka informācija ir kumulatīva. Neskatoties uz to, ir skaidrs, ka sociālie mediji izkropļo realitātes uztveri, nesamērīgi risinot neapmierinātību un problēmas. Jungherr raksturo sociālos medijus kā "demokrātijas stresa pārbaudi", kas palielina problēmu redzamību. Eksperti iesaka izveidotajām pusēm izmantot sociālos medijus aktīvākus, lai atbalstītu plurālistisko demokrātiju, un neizplatīt katru apšaubāmo amatu klasiskajos plašsaziņas līdzekļos, jo tas pat var stiprināt nepatiesu informāciju.

-translited by rietumu-medien