Zāle bailēs: Jom Kipurs brutāla uzbrukuma ēnā

Zāle bailēs: Jom Kipurs brutāla uzbrukuma ēnā

2019. gada 9. oktobrī Hallē/Zālē notika postošs uzbrukums, kas atstāja pilsētu bailēs un šausmās. Vienos no svarīgākajiem ebreju svētkiem Jom Kipurā labējo ekstrēmistu motivēts varmāka ielauzās sinagogā, kamēr 52 ticīgie svinēja savu reliģisko praksi. Vainīgais bija paņēmis līdzi sprādzienbīstamus priekšmetus un izmantoja tos, lai veiktu brutālu uzbrukumu. Viņš nošāva garāmgājēju Janu L. sinagogas priekšā, pirms turpināja savu vardarbīgo darbību tuvējā "Kiez-Döner".

Ainas bija haotiskas un traumatiskas. Kamēr Konrāds Rēlers, kurš slēpās tualetē, bija liecinieks tam, kā Kevins S. tika nežēlīgi noslepkavots, radās jautājums, vai noziedznieks, jauns vīrietis no Saksijas-Anhaltes, rīkojies viens, vai viņam bija līdzdalībnieki. Bēgot, viņš pirms taksometra aplaupīšanas nošāva Dagmāru S. un viņas partneri. Šo šausminošo aktu motīvs bija dziļi sakņots antisemītismā un rasismā, un vainīgo motivēja šokējošais teroristu uzbrukums Kraistčērčā, Jaunzēlandē.

Uzbrukuma sekas

Šis uzbrukums prasīja divu cilvēku dzīvības, bet vēl divi tika smagi ievainoti, vaininiekam bēgot. Uzbrukums ne tikai atstāja tūlītējus upurus, bet arī traumēja desmitiem cilvēku Hallē un ārpus tās. Pilsēta, kas savas vēstures dēļ ieņem nozīmīgu vietu Vācijas ebreju mantojumā, saskārās ar dramatiskiem jautājumiem par drošību un līdzāspastāvēšanu.

Filmas stāstījums par šo uzbrukumu jau ir spēcīgs dokuments par cietušajiem. Galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis uzbrucējam, kurš mēģināja parādīt sevi kā starptautiski tīklotas labējo ekstrēmistu kopienas varoni, bet gan upuru stāstiem. Filmas veidotāji koncentrējās uz izdzīvojušo likteņiem un terora ietekmi, tostarp uz to, kā viņi dzīvo Hallē, Berlīnē, Parīzē un Telavivā un tiek galā ar briesmīgo notikumu sekām. Šādas perspektīvas palīdz parādīt to ciešanu un izaicinājumu apmēru, ar kuriem saskaras tie, kas ir spiesti dzīvot šādas vardarbības ēnā.

Filmas centrālais aspekts ir cilvēciskā saikne, kas izveidojās starp izdzīvojušajiem un ebreju kopienu. Tajā tiek pētīts, kā pēc šādas traģēdijas var rasties atmiņas darbs un tiekšanās pēc labākas nākotnes. Īpaši laikā, kad antisemītisms, kā arī citi diskriminācijas un vardarbības veidi atkal pieaug, ir ārkārtīgi svarīgi dzirdēt skarto cilvēku balsis. Samierināšanās ar noziegumiem un to ietekmi uz sabiedrību ir ne tikai sāpīgas atmiņas, bet arī zīme, ka steidzami nepieciešams dialogs un sapratne.

Notikumi Hallē/Zālē joprojām tiek intensīvi izmeklēti, un eksperti brīdina par briesmām, ko rada šāds labējā ekstrēmisma un vardarbības pieaugums. Atgriešanās pie drošības sajūtas, īpaši Vācijas ebreju kopienai, joprojām ir liels izaicinājums. Ziņošana par šiem notikumiem ir ļoti svarīga, lai palielinātu izpratni par ekstrēmisma briesmām un parādītu, ka katram indivīdam ir sava loma, cīnoties pret atkārtotu naida un vardarbības vēsturi.

Lai sīkāk izskatītu lietu, var iegūt papildu informāciju vietnē www.mdr.de jālasa.