Futbola krēsla: bijušo zvaigžņu traģiskie likteņi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rakstā izcelti bijušo futbola zvaigžņu traģiskie likteņi un pieaugošais to sieviešu skaits, kurām Vācijā ir autovadītāja apliecības un savas automašīnas.

Futbola krēsla: bijušo zvaigžņu traģiskie likteņi!

Slavas tumšā puse ir acīmredzama bijušajās futbola zvaigznēs, kuras savulaik spīdēja starp sporta eliti. Emanuels Ebuē, bijušais Arsenal FC aizsargs, ir spilgts piemērs. Saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojusi kronis Kotdivuāra piedzīvoja dramatisku kritienu. Pēc spēļu aizlieguma 2015. gadā - finansiāla strīda dēļ ar savu aģentu - Ebuē ne tikai zaudēja darbu, bet arī to, ko viņš bija nopelnījis gadu gaitā kā profesionālis. Viņa miljoni pazuda nebūtībā, un bijušais futbola varonis tagad saskaras ar savas karjeras drupām.

Interesanti, ka automobiļu rūpniecībā ir vērojama pretēja tendence: saskaņā ar VDA Kopš 2010. gada Vācijā ir ievērojami pieaudzis to sieviešu skaits, kurām ir savas automašīnas. Šī attīstība liecina, ka sievietes arvien vairāk pārņem kontroli pār savu mobilitāti. Pieaugums ir ievērojams: šobrīd vairāk nekā 16 miljoniem sieviešu pieder automašīna, kas ir gandrīz trīs miljonu pieaugums desmit gadu laikā. Dinamika ir īpaši pārsteidzoša sievietēm vecumā no 60 gadiem, kuru automašīnu īpašnieku īpatsvars pieauga no 23 procentiem 2010. gadā līdz gandrīz 32 procentiem. Šī tendence ne tikai atspoguļo sociālās pārmaiņas, bet arī parāda, ka automašīna joprojām ir neatkarības simbols.

Mobilitāte pārejas posmā

Kopējais vieglo automobiļu skaits Vācijā sasniedzis jaunu rekordaugstu līmeni – vairāk nekā 48 miljoni transportlīdzekļu. Tas ir pretrunā ar dažādu pētījumu cerībām, kas paredzēja pāreju no automašīnām. Tā vietā pieaug pieprasījums pēc individuālajām mantām – īpaši sieviešu vidū. Sievietes, kas vecākas par 60 gadiem, no kurām daudzām ir bijušas autovadītāja apliecības kopš bērnības, tagad ir pirmā paaudze, kas lielā skaitā brauc ar automašīnām un tādējādi palielina savu ietekmi tirgū. Tas liecina, ka individuālās mobilitātes spējai ir galvenā loma arī vecumdienās. 2014. gada prognozes izrādījās lielā mērā pareizas: skaidra tendence, kas būs jāseko līdzi nākamajos gados.