Apkures pagrieziens Vācijā: šīs pilsētas ir pionieri siltuma plānā!

Ar apkures likuma stāšanās spēkā 2024. gadā Vācijas pilsētām un pašvaldībām ir uzdevums aktīvi strādāt pie karstuma apgrozījuma. Pašreizējais ziņojums parāda, ka ieviešana jau ir pilnā sparā. Apkures likums tika ieviests kopā ar likumu par pašvaldības siltuma plānošanu, kas nosaka nepieciešamos sistēmas apstākļus siltuma plānu izstrādei.

Īpašumu īpašniekiem jāpiedalās privātajā siltuma pārejā, ja viņu pilsēta ir izveidojusi atbilstošu siltuma plānu. Apkures likumā noteiktie termiņi ir tieši saistīti ar pašvaldības siltuma plānošanu. Pilsētām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju ir pienākums līdz 2026. gada 30. jūnijam iesniegt siltuma plānu, savukārt mazākām kopienām ir laiks līdz 2028. gada 30. jūnijam

Progress siltuma plānošanā

Federālā enerģijas un ūdens pārvaldības asociācija (BDEW) norādīja, ka 98 procenti pilsētu ar vairāk nekā 45 000 iedzīvotāju ir sākuši vai nu ar savu siltuma plānošanas izveidi, vai pabeigšanu. Kerstins Andreae, BDEW galvenās vadības priekšsēdētājs, uzsver stabilu pamatnoteikumu nozīmi projekta panākumiem. Īpaši pilsētas ir īpaši pieejamas Bādenas-Virtembergā, kur jau ir valsts likumi par pašvaldības siltuma plānošanu.

Pilsētas, kas jau ir pabeigušas savu karstuma plānošanu, ir Veinheims, Heidelbergs, Bručs un Štutgarts. Vācijā aptuveni 80 procenti rajonu apkures šobrīd nāk no fosilā kurināmā. Tomēr ir arī piecas pilsētas, kuras vēl nav sniegušas nekādu informāciju par siltuma plānošanu, ieskaitot Neunkirchen un Bamberg.

Siltuma plānošanas likuma mērķi un prasības

Siltuma plānošanas likums un būvniecības enerģijas likuma (AG) grozījumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Mērķis ir sasniegt klimata mērķus līdz 2045. gadam. Visām pilsētām un pašvaldībām ir pienākums sastādīt vietējo siltuma plānošanu. Šiem karstuma plāniem vajadzētu piedāvāt gan pilsoņiem, gan uzņēmumiem, kā arī enerģijas piegādātāju drošību attiecībā uz centrālo siltuma padevi.

Siltuma plānu izveidošanas termiņi tiek sadalīti saskaņā ar pilsētas lielumu: lielām pilsētām jāsniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam, savukārt mazākām kopienām ir laiks līdz 2028. gada 30. jūnijam. Esošajām ēkām ilgāks termiņš attiecas uz fosilā sildīšanas apmaiņu, kas arī ir atkarīgs arī no pašvaldības siltuma plānošanas.

Siltuma plānošanas likumi līdz 2045. gadam cenšas panākt klimatu -neitrālu siltuma padevi, lai visas apkures sistēmas tiktu pārvaldītas 100 procentus ar atjaunojamo enerģiju. Līdz 2024. gada janvārim vismaz 65 procenti atjaunojamās siltuma tiks integrēti jaunos apkures tīklos.

Federālā valdība atbalsta siltuma plānošanu ar 500 miljoniem eiro līdz 2028. gadam, saskaņā ar kuru šis atbalsts ir neskratiski, palielinot federālo fondu tirdzniecības nodokļa akcijas. Izaicinājumi ietver rajona apkures piegādes paplašināšanu, kas būtu jāizveido efektīvāk un videi draudzīgākam, lai līdz 2040. gadam līdz 80 procentiem apkures tīklu būtu pārveidoti par atjaunojamām enerģijām vai neizbēgamu atkritumu siltumu.