Karintijas zaļie brīdina: Ķeizara kritika pret ECT apdraud pamattiesības!

Karintijas zaļie brīdina: Ķeizara kritika pret ECT apdraud pamattiesības!

2025. gada 4. jūnijā Nacionālās padomes locekle un Karintijas Zaļās partijas valsts pārstāve Olga Voglauere brīdināja par bīstamajām politiskajām spēlēm, kas pašlaik tiek izspēlētas ap Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECT). Kritiskā paziņojumā viņa norādīja, ka gubernators Pīters Kaizers apšauba ECT spēkā esamību, ko varētu interpretēt kā satraucošu un kā labējo populistu spēku piemānīšanu. Voglauers uzsvēra nepieciešamību stiprināt šīs konvencijas aizsardzību laikā, kad Eiropā pieaug autoritārās tendences.

ECTK, ko 1950. gada 4. novembrī parakstīja 13 Eiropas Padomes dalībvalstis un kas stājās spēkā 1953. gadā, ir galvenais instruments cilvēktiesību aizsardzībai Eiropā. Tas attiecas uz vairāk nekā 700 miljoniem cilvēku 46 valstīs un garantē pamata pilsoniskās un politiskās tiesības. Voglauers norādīja, ka esošā konvencija nav pielāgojams instruments, bet drīzāk ir būtisks visu cilvēku cieņas un tiesību aizsardzības vairogs.

Pītera Kaizera izteikumu kritika

Voglauers noraidīja Kaizera uzskatu, ka ECT ir stingra un novecojusi. Notiekošā pielāgošana, izmantojot tiesu praksi, liecina par konvencijas atbilstību un nepieciešamību. Nekonkrētību Kaizera izteikumos Voglauers kritizēja kā bīstamu politisko manevru, kas neatbilst cilvēktiesībām.

Zaļās partijas cilvēktiesību pārstāve Agnese Prammere piekrita šai kritikai un pašreizējos notikumus raksturoja kā satraucošus. Viņa uzsvēra, ka cilvēktiesības ir demokrātijas pamats, un aicināja ÖVP, SPÖ un NEOS uzņemties neapspriežamas saistības pret ECT. Šīs prasības tiek izvirzītas laikā, kad ECTK ir būtiska pilsoņu brīvību aizsardzībai.

ECTK un tās protokolu nozīme

ECTK aizsargā daudzas būtiskas tiesības, tostarp spīdzināšanas aizliegumu, tiesības uz brīvību un tiesības uz taisnīgu tiesu. Turklāt papildu tiesības ir nostiprinātas papildu protokolos. Pirmais papildprotokols aizsargā īpašumu, tiesības uz izglītību un tiesības uz brīvām vēlēšanām. Šīs tiesības nav tikai teorētiskas, bet tās uzrauga neatkarīgas institūcijas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).

Īpašs ECTK elements ir 1963. gada 16. septembrī parakstītais Protokols Nr. 4, kas attiecas uz tādām svarīgām tiesībām kā brīvības atņemšanas aizliegums parādu dēļ un ārvalstu personu kolektīvās izraidīšanas aizliegums. Šādi noteikumi ir būtiski svarīgi indivīdu tiesību un brīvību aizsardzībai un papildina Konvencijas pamatprincipus.

Ņemot to vērā, vēl jo svarīgāk ir uzsvērt ECTK nozīmi politiskajās debatēs un nodrošināt, ka pašreizējās cilvēktiesību problēmas netiek ļaunprātīgi izmantotas kā iegansts konvencijas vājināšanai. Stingra un vienota apņemšanās ievērot šīs tiesības nekad nav bijusi tik svarīga kā šodien.

ots.at ziņo, ka...

institut-fuer-menschenrechte.de sniedz informāciju par ECTK un tās nozīmi pilsoņu tiesībās.

bpb.de skaidro konkrēto saturu un papildu protokolus, kas papildina ECTK.