Digitālā izglītība: mūsu jaunatnes dezinformācijas apkarošanas atslēga!

Digitālā izglītība: mūsu jaunatnes dezinformācijas apkarošanas atslēga!

2025. gada 27. martā Eiropas Parlamentā norisinājās pasākums “Brīvā informācija, spēcīga demokrātija”. Diskusijas uzmanības centrā bija spiediens uz mediju brīvību un neatkarīgas žurnālistikas izaicinājumi. SPÖ ES deputāts Hanness Heide, kurš koordinēja pasākumu, norādīja uz dezinformācijas briesmām, ko arvien biežāk īsteno labējie spēki. Īpaši satraucoši ir tas, ka šajā kontekstā īpaši tiek ietekmēta jaunā paaudze, kas arvien vairāk informē par sevi, izmantojot sociālos medijus.

Aptauja parādīja, ka 77% jauniešu Eiropā nejūtas pietiekami izglītoti digitāli, lai atpazītu dezinformāciju. Tas uzsver nepieciešamību integrēt digitālās prasmes izglītības plānos. Heide uzsvēra izglītības izšķirošo lomu: labi izglītoti cilvēki varētu darboties kā demokrātijas un Eiropas vērtību aizstāvji. Tāpēc izglītība tiek uzskatīta par labāko “vairogu” pret dezinformāciju ots.at ziņots.

Dezinformācija un tās sekas

Viltus ziņu, dezinformācijas un dezinformācijas fenomens ir kļuvis arvien plašāks sabiedrībā kopš Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gadā. Nepatiess vai maldinošs plašsaziņas līdzekļu saturs rada bažas, jo īpaši sociālajos medijos. Šāda satura izplatība liecina, ka neuzticama informācija bieži rodas ļaunprātīgu nolūku dēļ. bpb.de uzsver, ka zemā uzticēšanās politiskajām un plašsaziņas līdzekļu institūcijām palielina uzņēmību pret viltus ziņām. Patiesībā vēlēšanu kampaņu laikā tika atrasti pierādījumi, ka manipulēts saturs radīja lielu klikšķu skaitu.

Dezinformāciju ir arī grūti kvantificēt, jo definīcijas atšķiras un sociālo mediju dati ir ierobežoti. Pētījumi liecina, ka mazāk nekā 1% no internetā izplatītā satura tiek uzskatīti par viltus ziņām. Jautājums par to, kā cīnīties pret šādu informāciju, kļūst arvien aktuālāks. Pieejas ietver faktu pārbaudes un izpratnes veidošanas pasākumus, kas ir “vakcinācija” pret dezinformāciju. Mediju lietotprasme tiek uzskatīta par svarīgu sastāvdaļu cīņā pret šīm problēmām, lai gan ir jāveicina arī kritiskā domāšana.

Kritiskā medijpratība kā atbilde

Kritiskā mediju lietotprasme ietver vairākas dimensijas, piemēram, informētību, apsvēršanu un iespēju palielināšanu. Šīs prasmes ir ļoti svarīgas, lai spētu atpazīt un kritiski apšaubīt manipulatīvu saturu. Vēl viens svarīgs aspekts ir uzticēšanās informācijas sniedzējiem, kas var būt trausla negatīvas pieredzes dēļ. bpb.de skaidro, ka uzticību var stiprināt arī caur caurspīdīgumu un atbildības uzņemšanos.

Sadarbība starp izglītības iestādēm, pedagogiem un politiķiem varētu palīdzēt veicināt kritisko medijpratību ilgtermiņā. Pievēršoties šīm tēmām izglītībā, skolēni var ne tikai labāk tikt galā ar dezinformāciju, bet arī kopumā stiprināt demokrātisko noturību. .