SPö kritika: Zaļais ignorē budžeta katastrofu un klimata aizsardzības iespējas!

SPö kritika: Zaļais ignorē budžeta katastrofu un klimata aizsardzības iespējas!

Baku, Aserbaidschan - Austrijas politiskā ainava ir pakļauta spiedienam, kamēr SPö asi kritizē valdību, īpaši zaļumus. Pirmā SPö kluba priekšsēdētāja un vides pārstāve Jūlija Herra apraksta nesen iesniegto budžetu kā "budžeta katastrofu". Pēc viņas domām, viņa paskaidro, ka zaļumi neatzīs galvenās kļūdas no pēdējiem pieciem gadiem. Šajā laikā iepriekšējā valdība Koronas pandēmijas laikā samaksāja vairāk nekā divreiz vairāk korporatīvā finansējuma nekā Vācija, kurai trūkst līdzekļu klimata ieguldījumiem, piemēram, Semmering bāzes tunelim. Uzņēmumu nodokļi tika samazināti, lai gan daudzas grupas bija sasniegušas lielu pārmērību.

Austrija ir ekonomiskā krīzē, kas ir bijusi pēdējos trīs gados, kurai raksturīga augsta inflācija un pieaugošais bezdarbs. Neskatoties uz to, ir pirmās ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Lai to neitralizētu, SPö plāni mērķēja uz ieguldījumiem nodarbinātībā. Kungs uzsver, ka, neraugoties uz budžeta caurumu, klimata aizsardzība netiek atstāta novārtā. Tas ietver ieguldījumus katlu apmaiņas programmā, kas no 2026. gada jāfinansē 1,8 miljardu eiro apmērā. Turklāt ir jāievieš "klimata pārbaude", lai pārbaudītu visu jauno likumu un noteikumu klimata efektivitāti.

Finansējums un nākotnes izredzes

Izaicinājumi klimata aizsardzības jomā nav ierobežoti tikai ar Austriju, bet arī ietekmē arī citas valstis, īpaši Vāciju. Vācijā klimata aizsardzība kļūst arvien populārāka lielai finanšu būvlaukumam, jo ​​īpaši tāpēc, ka infrastruktūrā ir neskaidras finansēšanas pieejas, piemēram, elektrības līnijām un modernajam dzelzceļa tīklam. Tiek lēsts, ka līdz 2035. gadam ir nepieciešami ieguldījumi vismaz 600 miljardu eiro, kas atbilst gada prasībai 60 miljardu eiro. Daži institūti pat novērtē vajadzību aptuveni 100 miljardu eiro gadā.

Austrijā federālā valdība ir paredzēta, lai strādātu pie nokavētajiem likumiem, ieskaitot klimata likumu un elektrības ekonomisko aktu. Tajā pašā laikā SPö plāno tādi pasākumi kā bankas nodoklis un palielināti pamatu nodokļi, lai nodrošinātu finanšu līdzekļus. Kungs arī uzsver, ka kanclera Kickla pensijas samazināšanas vadībā un nodokļu dāvanas korporācijām tiek novērstas, savukārt tiek ieviests sociālais atvieglojums, piemēram, īres cenu apstāšanās.

Starptautiskais konteksts un klimata politika

Starptautisko kontekstu ilustrē tādi pasākumi kā gaidāmā ANO pasaules klimata konference (COP29), kas notiks no 11. līdz 24. novembrim Baku, Azerbaidžānā. Galvenā tēma būs klimata aizsardzības finansējums. Vācija plāno piedalīties konferencē ar savdabīgu delegāciju ar devīzi "paātrināt transformāciju 1,5 grādos". Rūpnieciskās valstis katru gadu no 2020. līdz 2025. gadam ir apņēmušās nodrošināt USD 100 miljardus klimata aizsardzībai no 2020. līdz 2025. gadam, kas tiek uzskatīts par nepietiekamu, ņemot vērā miljardu dolāru finansēšanas prasību globālai pārveidošanai.

Diskusijas par klimata aizsardzību un ieguldījumiem uzsver nepieciešamību pēc kopīgas Eiropas un globālās stratēģijas. Bez pietiekama līdzekļu un mērķtiecīgas politikas varētu būt grūti sasniegt Parīzes līguma 1,5 grādu mērķi un vienlaikus nodrošināt ekonomisko stabilitāti. Šajā ziņā SPö uzsver steidzamo vajadzību neuzskatīt klimata aizsardzību un ekonomisko attīstību kā atsevišķus izaicinājumus, bet gan kā savstarpēji savienotas jomas, kuras jārisina koordinētas.