Dzimstības līmenis Japānā sasniedz vēsturiski zemāko līmeni
Japāna piedzīvo satraucošu dzimstības samazināšanos, kas 2024. gadā nokritās līdz rekordzemam līmenim. Eksperti brīdina par nopietnu demogrāfisko krīzi, kas apdraud ekonomiku un sabiedrību.

Dzimstības līmenis Japānā sasniedz vēsturiski zemāko līmeni
Jaundzimušo skaits Japānā samazinās, liecina jaunākie trešdien publiskotie valdības dati ātrāk nekā sākotnēji gaidīts. 2024. gadā ikgadējais dzimušo skaits samazinājies līdz vēl vienam rekordzemam līmenim - 686 061 bērns, kas ir par 5,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Šī ir pirmā reize, kad jaundzimušo skaits ir samazinājies zem 700 000 kopš rekordu sākuma 1899. gadā. Šis ir 16. krituma gads pēc kārtas.
Vēsturiski dzimstības samazināšanās
Jaundzimušo skaits ir aptuveni ceturtā daļa no 2,7 miljoniem dzimušo 1949. gadā pēckara bērnu uzplaukuma laikā. Šie satraucošie dati nāk no valsts ar a strauji novecojoša un sarūkoša iedzīvotāju daļa. Eksperti pauž bažas par ekonomikas ilgtspēju un nacionālo drošību, jo īpaši saistībā ar centieniem palielināt aizsardzības izdevumus.
Politiskās reakcijas uz demogrāfisko krīzi
Premjerministrs Šigeru Išiba situāciju nosauca par "klusu ārkārtas situāciju" un solīja veicināt elastīgāku darba vidi un veikt citus pasākumus, lai palīdzētu laulātajiem pāriem labāk līdzsvarot darbu un vecāku pienākumus. Tas jo īpaši attiecas uz lauku apvidiem, kur ģimenes vērtības mēdz būt konservatīvākas un ir lielāks spiediens uz sievietēm.
Dzimstības tendences pasaulē
Japāna nav vienīgā Austrumāzijas valsts ar dzimstības samazināšanās un iedzīvotāju novecošana. Dienvidkoreja un Ķīna gadiem ilgi ir veikušas pasākumus, lai mudinātu ģimenes radīt vairāk bērnu. Vjetnama arī nesen atcēla gadu desmitiem vecos likumus, kas ierobežoja ģimenes līdz diviem bērniem, lai apturētu dzimstības samazināšanos.
Dzimstības līmenis un sabiedrības problēmas
Jaunākie Veselības ministrijas dati liecina, ka Japānas dzimstības rādītājs – vidējais bērnu skaits, ko sieviete dzemdē dzīves laikā – 2024. gadā nokritās līdz jaunam zemākajam līmenim – 1,15, salīdzinot ar 1,2 iepriekšējā gadā. Laulību skaits nedaudz pieauga līdz 485 063 pāriem, taču lejupejošā tendence paliek nemainīga kopš 70. gadiem.
Šķēršļi jauniem pāriem
Eksperti norāda, ka valdības pasākumi nepietiekami risina pieaugošo to jauniešu skaitu, kuri vilcinās precēties. Daudzi jaunieši savā lēmumā precēties vai dzemdēt bērnus vaino drūmas darba izredzes, augstās dzīves dārdzības un dzimumu diskriminējošu korporatīvo kultūru, kas uzliek papildu slogu sievietēm un strādājošām mātēm.
Sociālās normas un spiediens precēties
Arvien lielāka daļa sieviešu atsaucas uz spiedienu pieņemt vīra uzvārdu kā iemeslu savai nevēlēšanās precēties. Japānas tiesību akti nosaka, ka laulībā pāriem ir jāizvēlas kopīgs uzvārds.
Prognozes par nākotni
Japānā dzīvo aptuveni 124 miljoni cilvēku, kas līdz 2070. gadam varētu samazināties līdz 87 miljoniem, un 40% iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem.