Švarcs brīdina: taupības pasākumu vietā investīcijas klimata aizsardzībā tagad!

Švarcs brīdina: taupības pasākumu vietā investīcijas klimata aizsardzībā tagad!

2025. gada 17. aprīlī Zaļās partijas budžeta un nodokļu pārstāvis Jākobs Švarcs brīdināja par iespējamām viltus taupības pasākumu sekām, ņemot vērā Finanšu ministrijas jauno deficīta prognozi. Tas paredz budžeta deficītu 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc Švarca domām, ir ļoti svarīgi veikt mērķtiecīgas investīcijas nākotnē, nevis apdraudēt klimata aizsardzību un ekonomikas attīstību. Deficīta pieaugums skaidrojams ar ekonomikas pavājināšanos un strukturālām problēmām, piemēram, augstajām valstu un pašvaldību finansēm. Viņš pieprasa, lai visas vietējās varas iestādes uzņemtos atbildību, jo federālā valdība viena pati nevar atrisināt problēmas.

Švarcs kritizē, ka apsvērumi ietaupīt naudu investīcijām klimata aizsardzībā vēl vairāk apgrūtinātu ekonomiku un apdraudētu enerģētikas pāreju. Investīcijas klimatam draudzīgā apkurē un klimatneitrālā mobilitātē varētu ne tikai radīt jaunas darbavietas, bet arī samazināt enerģijas izmaksas un samazināt atkarību no fosilā materiāla importa.

Budžeta caurskatāmības trūkums

Švarca priekšlikuma galvenais punkts ir klimatam kaitīgo subsīdiju atcelšana. Jo īpaši tiek apspriesta dīzeļdegvielas un dienesta auto privilēģiju atcelšana, kas, pēc viņa aplēsēm, valstij varētu ik gadu nest vairāk nekā miljardu eiro. Viņš arī aicina pārdomāt jaunu ceļu būvniecību, jo jaunu automaģistrāles kilometru izbūve rada lielas izmaksas un negatīvi ietekmē vidi un budžetu.

Problēmas Austrijas budžetā nav atsevišķas. Pašreizējie dati liecina, ka tikai septiņās no 27 ES valstīm parāda līmenis attiecībā pret IKP ir augstāks nekā Austrijai. Pagājušajā gadā budžeta deficīts bija 4,7% no IKP, kas ir pārsteidzošs pārsteigums, salīdzinot ar ES Komisijas prognozēm tikai 3,6%. Bijušais finanšu ministrs Magnuss Brunners pirms Nacionālās padomes vēlēšanām 2024. gada septembrī paziņoja, ka deficīts paliks zem Māstrihtas 3 procentu robežas.

Valsts parāds un izdevumi

Kritika nav bez pamata: valdības izdevumi pagājušajā gadā pieauga par 8,8 procentiem, bet IKP samazinājās par 1,2 procentiem. Nodokļu ieņēmumi pieauga par 4 procentiem, taču ne tiktāl, lai tie varētu kompensēt izdevumu pieaugumu. Rezultātā valsts parāds pieauga no 78,5 procentiem no IKP 2023. gadā līdz 81,8 procentiem 2024. gadā.

Saskaņā ar Eurostat ziņojumu valsts budžeta deficīts eirozonā 2023. gadā sasniedza 3,6 procentus no IKP, un gandrīz visās dalībvalstīs ārpus Kipras, Dānijas, Īrijas un Portugāles bija deficīts. Tāpēc Švarcs aicina valstis un pašvaldības nodrošināt lielāku budžeta caurskatāmību, tostarp ikmēneša pārskatus par budžeta izpildi, lai agrīnā stadijā konstatētu nevēlamās norises.

Ņemot vērā veselības aprūpes izdevumus 2024. gadā aptuveni 46 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,3 procentiem lielāki nekā iepriekšējā gadā, un valsts budžeta deficītu 22,5 miljardu eiro apmērā, ir skaidrs, ka ir nepieciešama fundamentāla reforma, lai risinātu nākotnes izaicinājumus.

Švarca aicinājums veikt pārmaiņas un viņa pašreizējās finanšu politikas kritika varētu būt pamats nepieciešamajām debatēm, Austrijai nākamajos gados saskaroties ar neatliekamajām finanšu un vides problēmām.