Eiropas bruņojuma nozare prasa no Leyen: atļauti ASV ieroči!

Eiropas bruņojuma nozare prasa no Leyen: atļauti ASV ieroči!

ES komisijas prezidente Ursula fon Der Leyen ir skaidri norādījis, ka ASV ieroču iegāde joprojām ir kārtībā ar jaunajiem pamatnoteikumiem, kas saistīti ar Donalda Trumpa prezidentūru. Tas to pauda 2025. gada 15. aprīlī un uzsvēra, ka ES plāno plašus pasākumus jaunināšanas pasākumiem nākamajos gados. Šie pasākumi ietver arī 800 miljardu eiro mobilizāciju, lai stiprinātu aizsardzības nozari Eiropā.

Von der Leyen galvenā problēma ir Eiropas bruņojumu nozares izveidošana, kas dod labumu Eiropas nodokļu maksātājiem un darba tirgum. Lielākā daļa no pašreizējā militārā materiāla, ko iegādājas ES dalībvalstis, nāk no ārzemēm. Tas ne tikai veicina darbu, bet arī pētniecību un attīstību ārpus Eiropas, ko Lejens uzskata par problemātisku. Tāpēc tas prasa pieaugt militāro ražošanu Eiropā, ieskaitot Amerikas uzņēmumus, kas ražo un attīstās Eiropā.

Stratēģiskā orientācija un ieguldījumi

Lejena vadītā ES komisija strādā pie aizsardzības nozares stratēģijas, kuras pamatā ir vakcīnu iepirkuma pieredze kovida 19 pandēmijas un parasto enerģijas pirkšanas laikā. Tas ir, lai pārvarētu sadrumstalotu aizsardzības tirgu Eiropā. Plānots, ka militārā rūpniecības kompleksa stiprināšanas pasākumu pakete Eiropā tiks publicēta 2024. gada februārī.

ES aizsardzības kontekstā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Eiropas NATO locekļi 2024. gadā sasniegs rekordlielus izdevumus par 380 miljardiem dolāru bruņām. Šie izdevumi liecina par pieaugošo saistību dēļ aizsardzībā salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad militārie izdevumi pieauga par 11 procentiem.

ekonomiskie impulsi, izmantojot aizsardzības ieguldījumus

Saskaņā ar EY un Dekabank pētījumu, Eiropas NATO valstis 2023. gadā 2023. gadā ieguldīja bruņās bruņās, nodrošinot 680 000 darba vietu. Šo izdevumu pieaugums līdz 3 procentiem no IKP varētu radīt vēl 65 miljardus eiro gadā un papildu 660 000 darba vietu. Šie ir nozīmīgi ekonomiskie impulsi, kas varētu izraisīt arī pozitīvu ietekmi uz pētniecību un attīstību.

Nepieciešamība palielināt aizsardzības ieguldījumus ir telpā, jo daudzas NATO dalībvalstis jau ir sasniegušas 2 procentu specifikāciju. Diskusija par pieaugumu līdz 3 procentiem veidojas, turpinot saspringto drošības situāciju Eiropā. Pētījums parāda, ka katrs aizsardzības eiro var dubultot ekonomisko aktivitāti, kas padara nozari īpaši pievilcīgu.

No Leyen redz arī steidzamību veidot jaunas ražošanas jaudas bruņojuma nozarē. Tiek prognozēts, ka turpmākie aizsardzības ieguldījumi varētu izraisīt 577 miljardu eiro pārdošanas apjomus, šeit 430 miljardi eiro militārā aprīkojumā. Rheinmetall un citi vācu bruņojuma uzņēmumi šajā kontekstā mudina nostiprināt Eiropas militāro sektoru, lai varētu pastāvēt globālajā konkurencē.

Visbeidzot, Leyen prasa vairāk, labākus un Eiropas ieguldījumus aizsardzības nozarē. To darot, tas uzsver nepieciešamību pēc spēcīgas Eiropas bāzes, lai no malas kļūtu gan ekonomiski, gan stratēģiski neatkarīgi.

Lai iegūtu papildinformāciju, apmeklējiet rakstus vietnē austrija, tagesschau un .