75% vāciešu neapmierināti ar valdības migrācijas politiku!

75% vāciešu neapmierināti ar valdības migrācijas politiku!

Berlin, Deutschland - Bangs Vācijā! Jaunākā aptauja atklāj sprādzienbīstamu informāciju: milzīgs vairākums pilsoņu ir pārliecināti, ka federālās valdības imigrācijas politika ir kaitīgāka nekā izdevīga. Ilgu laiku nepatika burbuļo pār nekontrolētu imigrāciju, kuru valsts rada izaicinājumiem ar milzīgām problēmām. Tagad tas ir oficiāli: apmēram 75 procenti vāciešu ir vienisprātis, ka valdība pārāk maz dara pret nelikumīgu migrāciju. Postošs spriedums, kas izraisa sensāciju gaidāmajās valsts vēlēšanās Bavārijā un Hesē. Redakcijas tīkls Vācija (RND) ir publicējusi šos sprādzienbīstamos skaitļus, kas satricina visu valsti.

Bet tas vēl nav viss! ARD ir pamanījis arī pašreizējos Vācijas tendenču satraucošos skaitļos. Gandrīz divas trešdaļas vāciešu tagad runā, lai pārliecinātos, ka mūsu valstij vajadzētu uzņemt mazāk bēgļu. Krasa pagrieziens, salīdzinot ar iepriekšējiem apsekojumiem, kas parāda, cik nopietna ir situācija. Saskaņā ar ARD pētījumu, bēgļu izmitināšanas un integrācijas tēmas ir nabadzības sertifikāts pašreizējā politikā. Kopumā 78 procenti vāciešu ir neapmierināti ar bēgļu integrāciju darba tirgū vai sabiedrībā. Un deportācijas prakse? Nav nekā prātīga: 80 procenti ir pārliecināti, ka noraidītie patvēruma meklētāji ātri netiek izvesti no valsts.

Vēlme pēc pastiprinātiem pasākumiem

Migrācijas politikas kritika kulminācija ir dramatisks aicinājums veikt pastiprinātus pasākumus. Šokējoši 82 procenti atbalsta spēcīgāku robežkontroli un 77 procenti vēlas nolīgumus ar Āfrikas valstīm, kas satur bēgļu plūsmas. Jā, vairākums pat prasa klasificēt tādas valstu kā Alžīrija un Tunisija kā drošas izcelsmes valstis. Atkal uzliesmo vecas debates: patvēruma meklētāju “integrācijas robeža” ideja atkal ir uz galda. Pēc CSU boss Markus Söder teiktā, 71 procents vāciešu saskata šādu robežu pēc nepieciešamības. Izņemot zaļumus, šī prasība izvirza visu partizānus.

Sadalītais atzinums par federālo valdību

Neskatoties uz šīm karstajām debatēm, šķiet, ka atbalsts demokrātijai ir spēcīgs. 87 procenti rietum vāciešu un 77 procenti austrumu vāciešu demokrātiju raksturo kā labāko valdības veidu. Bet aiz fasādes apmierinātības drupatas: saskaņā ar ARD aptauju pavisam 55 procenti ir neapmierināti ar demokrātijas darbību Vācijā. Vērtība, kas kopš pagājušā gada oktobra ir palielinājusies par astoņiem procentpunktiem. Austrumvācijā neapmierinātība ar 66 procentiem ir vēl izteiktāka. Šīs satraucošās balsis parāda, ka neapmierinātība par politiskajām sūdzībām ir arī citur.

Kopumā vācu skatījums uz imigrāciju ir kļuvis ievērojami kritiskāks. Saskaņā ar ARD aptauju 64 procenti galvenokārt redz migrācijas trūkumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem datiem, pieaugums par desmit procentpunktiem, kas parāda, cik nopietna skepse tagad ir. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc Eiropas bēgļu problēmas risinājuma ir spēcīgs, pat ja 70 procenti respondentu neuzskata, ka šādu risinājumu drīz varētu realizēt.

Politiskajā klimatā, ko satricina krīzes, Vācija vairāk nekā jebkad agrāk saskaras ar izaicinājumu izlīdzināt viļņus un attīstīt vienbalsīgu, ilgtspējīgu migrācijas politiku. Bet skaitļi runā skaidrā valodā: pilsoņu pacietība ir ārkārtīgi uzsvērta, un pieprasījums pēc izmaiņām kļūst arvien skaļāks, jo redakcijas tīkla Vācijas un ARD viennozīmīgi skaidrības rezultāti ir arvien skaļāki.