Ukrainas uzbrukumi Krievijas energoapgādei atstāj ietekmi
Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām atstāj savu ietekmi: degvielas cenas aug, kamēr Krievija cīnās ar vājajām vietām. Skats uz stratēģiju un tās ietekmi uz karu.

Ukrainas uzbrukumi Krievijas energoapgādei atstāj ietekmi
Ukrainas uzbrukumu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām dramatiskais pieaugums ir pacēlis benzīna cenas Krievijā līdz rekordaugstam līmenim, pat ja valdība ir aizliegusi benzīna eksportu, lai pārvarētu krīzi.
Ukrainas stratēģija
Ukraina koncentrējas uz bezpilota lidaparātu triecieniem, lai uzbruktu naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām un degvielas vilcieniem, lai vājinātu Krievijas kara mašīnu, vienlaikus izjaucot ikdienas dzīvi Krievijā. Vasarā pieprasījums pēc benzīna ir vislielākais autovadītāju un lauksaimnieku vidū Krievijā.
Šomēnes Ukrainas bezpilota lidaparāti ir uzbrukuši vismaz 10 galvenajām Krievijas enerģētikas objektiem, liecina CNN dati. Un stratēģija šķiet veiksmīga. Uzbrukumā cietušo naftas pārstrādes rūpnīcu ražošanas jauda pārsniedz 44 miljonus tonnu gadā, kas ir vairāk nekā 10% no Krievijas jaudas, liecina Ukrainas izlūkdienesta dati.
Uzbrukumu radītie bojājumi
Mērķi ietver milzīgo Lukoil naftas pārstrādes rūpnīcu Volgogradā, kas ir lielākā Krievijas dienvidos. CNN ir Dūmu mākoņi identificēts, kas izcēlies no rūpnīcas, kas cieta 14. augusta agrās stundās. Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja bojājumus objektam, kuram 19. augustā atkal uzbruka.
Cietusi arī liela naftas pārstrādes rūpnīca Saratova, arī Krievijas dienvidos. Ugunsgrēki sadedzināt sestdien turpinājās citā naftas pārstrādes rūpnīcā Rostovas apgabalā vairāk nekā divas dienas pēc uzbrukuma, sacīja Ukrainas bezpilota sistēmu komandieris Roberts Brovdi.
Benzīna trūkums Krievijā
Tiek ziņots par benzīna trūkumu vairākos Krievijas reģionos un anektētajā Krimā. Krievijas ieceltais gubernators Sergejs Aksjonovs benzīna deficītu skaidroja ar "loģistikas problēmām" un norādīja, ka valdība "veic visus iespējamos pasākumus, lai iegādātos nepieciešamo degvielas daudzumu un stabilizētu cenas". Aktīvists no proukrainiskās grupas Krimā – Dzeltenā lente – sašķēlās Telegramma līdz ar to populārākais benzīna veids ir pazudis un “apziņa, ka tas ir dronu veiksmīgā darba rezultāts Krievijas ekonomikā, mani neapbēdina”.
Benzīna cenu pieaugums
Lai gan valdība piešķir subsīdijas, Krievijas patērētāji degvielas uzpildes stacijā maksā arvien vairāk. Benzīna vairumtirdzniecības cenas Birža Sanktpēterburgā šomēnes vien ir pieauguši par gandrīz 10% un gadu līdz šim ir pieauguši par aptuveni 50%. Liela daļa no šī cenu pieauguma tiks novirzīta uz patērētājiem, īpaši skarot Krievijas Tālos Austrumus. Analītiķi negaida atvieglojumus vismaz mēnesi, lai gan Krievijas valdība jūlija beigās noteica benzīna eksporta aizliegumu, kas savukārt izraisīja jēlnaftas eksporta pieaugumu.
Ietekme uz Krievijas militārajām piegādēm
"Diemžēl mūsu prognoze šobrīd ir nelabvēlīga – visticamāk, mums būs jāgaida vēl vismaz mēnesis uz cenu kritumu," intervijā Krievijas laikrakstam sacīja NEFT Research vadošais partneris Sergejs Frolovs. Kommersant. Saskaņā ar Kommersant teikto, cenu pieaugums šomēnes "ir saistīts ar negadījumiem naftas pārstrādes rūpnīcās". Militārie spēki tiek ietekmēti mazāk, jo pieprasījums galvenokārt ir pēc dīzeļdegvielas, kuras piedāvājums ir mazāk ietekmēts.
Ukrainas ilgtermiņa stratēģijas
Ukrainas bruņotajiem spēkiem un izlūkdienestiem ir stratēģija ilgtermiņa karadarbībai, izmantojot dronus, raķetes un sabotāža attīstīta, savukārt uz vietas notiek pavisam cits konflikts. Šomēnes militārpersonas paziņoja, ka šogad ilgstošie uzbrukumi nodarīja lielus zaudējumus 74 miljardi dolāru gandrīz 40% uzbrukumu notikuši vismaz 500 kilometru attālumā Krievijā.
Pārbaudīt šādus apgalvojumus nav iespējams, taču ir pietiekami vizuāli pierādījumi par naftas pārstrādes rūpnīcu, uzglabāšanas tvertņu un sūkņu staciju bojājumiem pēdējo mēnešu laikā. Šādas infrastruktūras remontu apgrūtina Eiropas un ASV sankcijas.
Tirdzniecība ar Baltkrieviju un uzbrukumi cauruļvadiem
Ceturtdienas ziņojumā Ukrainas ārvalstu izlūkdienests norādīja, ka Krievijas uzņēmumi steidzami iepērk naftu no Baltkrievijas, lai novērstu iekšzemes deficītu. Baltkrievijas valstij piederošā naftas pārstrādes rūpnīca, Belņeftehims, ziņoja, ka interese par Baltkrievijas naftas produktiem Krievijas tirgū pēdējās nedēļas laikā ir “dramatiski pieaugusi”.
Ukraina arī cenšas kavēt Krievijas naftas eksportu. Pagājušajā nedēļā tās bezpilota lidaparāti bija vērsti pret cauruļvadu Družba, kas piegādā Krievijas naftu Ungārijai un Slovākijai - divām ES valstīm, kuru valdības turpina uzturēt labas attiecības ar Maskavu. Abas valstis sūdzējās ES, sakot, ka "ar šiem uzbrukumiem Ukraina galvenokārt kaitē nevis Krievijai, bet gan Ungārijai un Slovākijai".
Starptautiskā reakcija un turpmākā attīstība
Arī ASV prezidents Donalds Tramps iejaucās un rakstīja a ar roku rakstīta piezīme Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam, ka viņš ir “ļoti dusmīgs” par traucējumiem.
Taču Ukrainai, kas tiek pakļauta spiedienam uz priekšējām līnijām, uzbrukumi Krievijas enerģētikas nozarei ir veids, kā pretoties Maskavas naratīvam, ka tās uzvara galu galā ir neizbēgama. Ukraina cenšas paplašināt savu tāla darbības rādiusa ieroču arsenālu un pagājušajā nedēļā prezentēja iekšzemē ražotu spārnoto raķeti Flamingo. Mēnesī ražotājs plāno saražot 200 vienības.
Raķešu eksperts Fabians Hofmans skaidro, ka raķetes Flamingo nāvējošais darbības rādiuss uz mīksta mērķa, piemēram, Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu destilācijas kolonnām, būtu lielāks par 38 metriem. Tas radītu būtisku kaitējumu. "Jebkura raķete, kas veiksmīgi trāpīs savā mērķī, ar savu 1150 kilogramus smago kaujas lādiņu nodarīs daudz lielāku kaitējumu nekā esošie Ukrainas ieroči," saka Miks Raiens, Futura Doctrina emuāra autors.
"Lai gan es neteiktu, ka tā ir "sudraba lode", tā būtiski ietekmēs Ukrainas spēju kaitēt Krievijai," īpaši tāpēc, ka ir grūti aizstāvēt jebkuru naftas pārstrādes rūpnīcu.
Tikmēr analītiķi negaida, ka tūkstošiem Krievijas degvielas uzpildes staciju izsīks, taču uzskata, ka traucējumi saasinās jau tā augsto inflāciju un, visticamāk, novedīs pie benzīna eksporta aizlieguma pagarināšanas līdz rudenim, Kremlim cenšoties stabilizēt cenas un nodrošināt piegādes.
CNN rakstniece Annoa Abekah-Mensah arī piedalījās šajā ziņojumā.