Stokers un Meloni: Kopā pret nelegālo migrāciju Eiropā!

Stokers un Meloni: Kopā pret nelegālo migrāciju Eiropā!

2025. gada 15. jūlijā Romas Palazzo Chigi tikās Austrijas kanclers Kristians Stokers un Itālijas premjerministrs Džordžs Meloni. Sanāksmes uzmanības centrā bija cīņa pret nelegālo migrāciju. Meloni pozitīvi novērtēja progresu ES un pārrunāja inovatīvas pieejas migrācijas problēmai. Viņa norādīja uz dažādiem migrācijas ceļiem, kas skar Itāliju pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu un Austriju pa Balkānu maršrutu.

Abi vadītāji uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Stokers norādīja, ka Austrija jau sākusi deportēt sīriešus, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus. Šis jautājums kļūst arvien svarīgāks, jo 2023. gada pirmajos piecos mēnešos nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits ES samazinājies par 20 procentiem, kopumā reģistrēti aptuveni 63 700 nesankcionēti ieceļotāji, un Vidusjūras centrālās daļas maršruts joprojām ir visvairāk izmantotais maršruts.

ES paplašināšanās un starptautiskā sadarbība

Vēl viens svarīgs darba kārtības punkts bija ES paplašināšanās. Meloni Balkānu valstu pievienošanās procesu raksturoja kā "Eiropas atkalapvienošanos". Viņa iestājās par integrācijas procesa paātrināšanu, kam piekrita arī Stokers, uzsverot, ka gan Itālija, gan Austrija ir virzītājspēki Balkānu valstu ātrākai integrācijai ES.

Turklāt abi valdību vadītāji pārrunāja ES reakciju uz gaidāmajiem tarifiem no ASV. Abi izteicās par vienotu atbildi un atbalstu sarunām ar ASV. Tika parakstīts arī kopīgs dokuments par turpmāko sadarbību autobūves nozarē, kā arī iniciatīva veicināt zaļā ūdeņraža izmantošanu caur SouthH2 koridoru.

Dienvidtiroles autonomija un ģeopolitiskie jautājumi

Stokers arī pauda atbalstu parlamentārā procesa uzsākšanai autonomijas reformai Dienvidtirolē. Ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un Ukrainā tika apspriesta arī pieklājības vizītes laikā pie prezidenta Serhio Matarellas. Stokers ierosināja izmantot Vīni kā iespējamu sarunu vietu konfliktu risināšanai šajos reģionos.

Runājot par attīstību migrācijas jomā, situācija Eiropā ir prasījusi, lai tādas valstis kā Itālija un Austrija cieši sadarbotos. Saskaņā ar pašreizējo statistiku, nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits pa Balkānu maršrutu ir samazinājies par 56 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šie panākumi ir arī pateicoties ES pastiprinātajai sadarbībai ar trešām valstīm, piemēram, Mauritāniju Rietumāfrikas maršrutā.

Ņemot vērā turpmākās migrācijas problēmas, ES ir arī aprīkojusi savu sistēmu ar jaunām pieejām, piemēram, ES zilo karti, kas ļauj augsti kvalificētiem darba meklētājiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ieceļot un strādāt legāli. 2023. gadā šādu zilo karti saņēma aptuveni 89 000 augsti kvalificētu strādnieku, kas nav ES strādājošie, un visvairāk to izdeva Vācija.

Nākamie gadi parādīs, kā dažādās stratēģijas un starptautiskās saistības ietekmēs migrācijas situāciju ES.

Vienna.at ziņo, ka…
Tagesspiegel sniedz informāciju par…
Eurostat liecina, ka...