600 viesu Lejasaustrijas rūpniecības dienā: sarkanais brīdinājums par vietu!

600 viesu Lejasaustrijas rūpniecības dienā: sarkanais brīdinājums par vietu!

Šodien, 2025. gada 11. septembrī, Laksenburgas pilī norisinājās “Lejasaustrijas rūpniecības diena”, uz kuru bija aicināti ap 600 viesu no rūpniecības, biznesa, politikas, sabiedrības un mediju jomām. Nozīmīgo pasākumu organizēja Lejasaustrijas rūpniecības asociācija (IV NÖ), kas koncentrējās uz rūpniecības nozīmi vērtības radīšanā, nodarbinātībā un inovācijā. Goda viesu vidū bija štata gubernatore Johanna Mikla-Leitnere un ekonomikas ministrs Volfgangs Hatmansdorfers. Šie pārstāvji uzsvēra problēmas, ar kurām saskaras nozare, jo īpaši augstās enerģijas izmaksas un normatīvos ierobežojumus.

IV-NÖ prezidents Kari Ochsner skaidri norādīja, ka rūpniecības politikai ir nepieciešama apņemšanās un atbildības sajūta. Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir samazināt būvlaukuma izmaksas, kas ietver enerģiju, darbaspēku un birokrātiju. Vienlaikus viņš aicināja izveidot labākus pamatnosacījumus pētniecībai un inovācijām, lai stiprinātu rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju.[A] Šīs prasības atspoguļojas arī aktuālajos izaicinājumos rūpniecībā, kas, pēc [Wirtschaftsdienst] domām, cīnās ar slīdošo deindustrializāciju.

Rūpniecības nozīme kontekstā

Rūpniecība nodrošina 30 procentus no Lejasaustrijas ekonomikas izlaides un nodarbina gandrīz 190 000 cilvēku, tostarp aptuveni 2700 mācekļu. Kā ziņo [Leadersnet], divas trešdaļas no pētniecības un attīstības izdevumiem nāk no rūpniecības. Šī statistika liecina par nozares milzīgo ieguldījumu Austrijas ekonomikā. WKO prezidents Volfgangs Ekers norādīja uz nepieciešamību radīt atbilstošus pamatnosacījumus rūpniecības uzņēmumu konkurētspējai.

Austrijas ekonomikas ministrs Hatmansdorfers atkārtoti apstiprināja rūpniecības kā ekonomikas mugurkaula lomu un uzsvēra nepieciešamību apturēt rāpojošo deindustrializāciju. Šajā kontekstā aizsardzības ministre Klaudija Tannere sacīja, ka liela nozīme ir federālās armijas investīcijām Lejasaustrijas uzņēmumos, lai saglabātu pievienoto vērtību valstī. Johanna Mikl-Leitner arī uzsvēra, ka nozare ir pakļauta spiedienam augsto izmaksu un prasību dēļ un ka ir steidzami nepieciešams atbalsts no valsts, federālās valdības un ES.[A]

Globālās tendences un izaicinājumi

Deindustrializācijas problēma attiecas ne tikai uz Austriju, bet arī skar citas valstis, piemēram, Vāciju, kur ražošanas sektorā strādājošo īpatsvars samazinājās no aptuveni 20 procentiem 2000. gadā līdz 17 procentiem 2020. gadā, kā atzīmē [Wirtschaftsdienst]. Šo attīstību pavada pastiprināta starpnozaru darba dalīšana un digitālās un ekoloģiskās transformācijas izaicinājumi. Nepieciešamība pielāgoties pieaugošajām enerģijas cenām un ģeopolitiskajai nenoteiktībai kļūst arvien aktuālāka.

Sekas ir nopietnas: tirgus attīstība var izraisīt ražošanas samazināšanos un darbavietu zaudēšanu Vācijas un Eiropas rūpniecībā. Kā viens no riskiem, kas varētu ietekmēt arī rūpniecību Austrijā, atzīts enerģijas cenu pieaugums. Pēdējo mēnešu laikā Vācijas federālā valdība jau ir veikusi pasākumus energoapgādes nodrošināšanai. Vienprātība par nepieciešamību dekarbonizēt rūpniecību arī rada aicinājumus pēc modernas rūpniecības politikas, kas vērsta uz ilgtspējību un tehnoloģisko suverenitāti.

Diskusiju par jaunu rūpniecības politikas stratēģiju agrāk virzīja tādas iniciatīvas kā “Rūpniecības stratēģija 2030”. Tā mērķis ir stabilizēt rūpniecisko bruto pievienotās vērtības daļu un veicināt stratēģiski svarīgas tehnoloģijas. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik veiksmīgi šādi pasākumi var būt, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās protekcionisma tendences, piemēram, Ķīnas un ASV tendences, kas bieži vien ir nelabvēlīgas Eiropas ekonomikai.[A]

Šo izaicinājumu vidū IV-NÖ rīkotājdirektore Michaela Roither uzskata, ka pasākums ir nozares atbilstības zīme. Pasākuma laikā notikušās videointervijas ar nozares un politikas pārstāvjiem ilustrē visaptverošās diskusijas par industriālās politikas tēmām un nozares nākotnes perspektīvām. Lai izdzīvotu kā konkurētspējīga vieta, ir nepieciešami radoši risinājumi un cieša sadarbība starp valsti, nozari un arodbiedrībām, lai pārvarētu nākotnes izaicinājumus.[B]