Tramps vai Heriss: ko Vācijai nozīmē 2024. gada vēlēšanas?
Analizējiet iespējas un riskus Vācijas ekonomikai gadījumā, ja Donalds Tramps atkal kļūtu par prezidentu 2024. gadā.
Tramps vai Heriss: ko Vācijai nozīmē 2024. gada vēlēšanas?
2024. gadā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas solās būt aizraujošas sacensības. Donalds Tramps un Kamala Herisa ir savstarpējā sacensībā, kuras iznākumam ir liela nozīme Amerikas un arī Vācijas ekonomikai. Ja Herisa uzvarēs sacensībās, viņa turpinās Baidena administrācijas pašreizējo politiku, kas kopumā nestu stabilitāti. Ja Tramps tomēr uzvarēs, mūs gaida pavisam cita situācija.
Tramps nes sev līdzi iespējamo ekonomisko pārmaiņu sortimentu. Lai gan viņa deregulācijas un nodokļu atvieglojumu politika varētu ietvert izaugsmes koncepcijas, arī atgriešanās pie protekcionisma pasākumiem ir reāla. Tas parāda, cik neprognozējams Tramps joprojām ir, neskatoties uz savu iepriekšējo pilnvaru termiņu. Tirgus īstermiņā valda eiforija par nodokļu atvieglojumu iespējamību, savukārt ilgtermiņa neskaidrības par tirdzniecības attiecībām un izaugsmi.
Trampa ekonomiskā kursa neskaidrības
Šobrīd tirgi nav gluži nekritiski pret Trampu. Tarifu draudi Vācijas eksportam var radīt bīstamu vidi, īpaši uz eksportu orientētajai Vācijas ekonomikai, kas lielā mērā ir atkarīga no starptautiskajiem tirgiem. Piesardzīga vide var novest pie tā, ka uzņēmumi mazāk investēs, kas vājinātu Vācijas tirgus konkurētspēju.
Izaicinājumus, ar kuriem saskaras Vācija, nevar ignorēt. Tā vietā, lai Vācija tiktu uztverta kā ekonomiski spēcīga valsts kā 2016. gadā, Vācija cīnās ar birokrātiju, augstām enerģijas cenām un investīciju trūkumu. Tas varētu nospēlēt Trampa rokās, izsakot oportūnistiskus piedāvājumus, kas Vācijai šķiet vilinoši, vai izvirzot nosacījumus, kas izaicina Vācijas ekonomikas stratēģijas.
Vēl viens aspekts attiecas uz aizsardzības izdevumiem. Sagaidāms, ka Tramps varētu izdarīt spiedienu uz Vāciju palielināt savus izdevumus šajā jomā, kas varētu sasprindzināt valsts finanses. Pastāv arī iespēja mainīt vides politiku ASV, kas var iedragāt Vācijas uzņēmumu, kas ievēro stingrus vides standartus, konkurences priekšrocības.
Cerību stariņš izaicinājumu vidū
Īpaši automobiļu un mašīnbūves nozares varētu gūt labumu no šāda scenārija, īpaši, ja eiro saglabāsies vājš, kas nāktu par labu eksportam. Vienlaikus Trampa pieprasītie nodokļu atvieglojumi varētu palielināt Vācijas filiāļu peļņu ASV.
Joprojām nav skaidrs, vai ekonomika vienkārši cietīs no Trampa otrā termiņa vai, iespējams, saņems stimulu. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tās tirdzniecības politikas orientācijas. Lai gan atgriešanās pie protekcionisma pasākumiem varētu sarežģīt Vācijas eksporta attiecības, varētu būt arī citi faktori, kas palīdz Vācijas ekonomikai.
Var rasties daudzpusēja sadarbība starp ASV, Vāciju un Eiropu, lai palielinātu spiedienu uz Ķīnu. Pretēji tam, tas varētu uzlabot attiecības starp valstīm ilgtermiņā, vienlaikus izstrādājot stratēģiju, kas atbalsta brīvo tirdzniecību, nevis apdraud to.
Tāpēc atliek gaidīt, kādā virzienā attīstīsies abu valstu attiecības. Ņemot vērā pašreizējās Vācijas ekonomiskās problēmas, Trampa interesēs ir, lai viņa pusē būtu stabils tirdzniecības partneris kopīgu mērķu sasniegšanai. Skatoties uz gaidāmajām vēlēšanām, būs redzams, kādā virzienā pūš vējš un cik spēcīga patiesībā ir Amerikas politikas ietekme uz Vācijas ekonomiku.
Sīkāku informāciju skatiet Ziņojuma atsauce no www.dasinvestment.com.