Bavārijas ekonomika ir krīzē: kā varētu palīdzēt jauna programma 2010!
Bavārijas ekonomika cieš no slikta garastāvokļa. BIHK prezidents aicina veikt tālejošas reformas, lai pārvarētu strukturālo krīzi.
Bavārijas ekonomika ir krīzē: kā varētu palīdzēt jauna programma 2010!
Bavārijas ekonomika kļūst arvien vairāk nobažījusies, jo optimisma vilnis, kas parādījās pavasarī, tagad ir izrādījies īslaicīgs. Bavārijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera (BIHK) savā pašreizējā aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 uzņēmumu, ir konstatējusi satraucošu notikumu. Saskaņā ar BIHK rīkotājdirektora Manfred Gößl teikto, noskaņojums vadības apartamentos ir zemā līmenī. BIHK ekonomiskais rādītājs no 107 punktiem pavasarī krities līdz 99 punktiem, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2022. gada rudens.
Šeit kļūst skaidrs, ka skaitļi nav tikai statistika, bet tie tieši ietekmē Bavārijas ekonomisko ainavu. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzkrātais optimisms, kas dažkārt izskanēja pakalpojumu nozarē, tika ātri zudis. Ekonomiskā nenoteiktība ir izmērāma: uz pieaugošo energoresursu cenu un starptautiskā tirgus nestabilitātes fona, īpaši pēc Krievijas dabasgāzes piegāžu beigām, šai situācijai var būt vēl nopietnākas sekas.
Ekonomiskie izaicinājumi rūpniecībā
Galvenā problēma ir eksporta un patēriņa kritums valsts iekšienē. Nozare ir īpaši ietekmēta, un saskaņā ar Gößl teikto, tā ir pakļauta ievērojamam spiedienam. BIHK prezidents uzsver, ka energoietilpīgā nozare, kas ietver daudzas būtiskas nozares, cieš no nepietiekamas jaudas noslodzes. Ķīmijas un cementa ražošanas uzņēmumi pamana pieprasījuma trūkumu, kas kādreiz bija no tādiem tirgiem kā Ķīna. "Tas, kas šeit notiek, ir strukturāla krīze," uzsver Gēss, norādot, ka nav sagaidāms, ka situācija uzlabosies pat līdz janvārim.
Aptaujā uzņēmumi arvien vairāk vilcinās par investīcijām. Gößl skaidri norāda, ka šobrīd daudz naudas būtu jāiegulda privātajās investīcijās, lai stimulētu pozitīvu ekonomikas attīstību. Šīs nevēlēšanās sekas varētu būt nopietnas, jo lielākā daļa uzņēmumu jau ziņo, ka tiks likvidētas darbavietas. Šobrīd tikai 13 procenti aptaujāto uzņēmumu plāno radīt jaunas darba vietas.
Reformas kā risinājuma ideja
Lai risinātu šo strukturālo krīzi, BIHK prezidents Klauss Jozefs Lucs iestājas par visaptverošām strukturālām reformām. Viņš salīdzina pašreizējo situāciju ar 90. gadu izaicinājumiem un aicina izstrādāt jaunu “Darba kārtības 2010” izdevumu, kas, viņaprāt, ir nepieciešams, lai reaģētu uz ekonomiskajām problēmām. Šīs reformas ir iecerētas kā ievērojami dziļākas nekā iepriekšējie pasākumi, un to mērķis ir stabilizēt ekonomisko situāciju.
Lucs aicina atcelt mikroatbalsta programmas un radīt stimulus lielākai nodarbinātībai. Tas var ietvert to nodokļu pasākumu pārvērtēšanu, kuri pašlaik tiek uzskatīti par negodīgiem. "Visai sistēmai ir jābūt veidotai tā, lai ikviens sniegtu savu ieguldījumu problēmu risināšanā," saka Lucs, ieskicējot gaidāmos izaicinājumus.
Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai novērotu, vai piedāvātās reformas var radīt pietiekami daudz vietas pozitīvai attīstībai, vai arī turpināsies negatīvā Bavārijas ekonomikas attīstība. Uzņēmumu spējai pielāgoties un investēt būs galvenā loma šīs krīzes pārvarēšanā, un vēl ir jāredz, vai spiediens uz pārmaiņām radīs pareizos soļus, kā ziņo www.merkur.de.