Trīspusējās sarunas Stambulā: cerība uz mieru Ukrainas karā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Trīspusējās sarunas starp Krieviju, Ukrainu un Turkiju 2025. gada 15. maijā: Tramps atgriežas no Persijas līča, klātbūtne neskaidra.

Trilaterale Gespräche zwischen Russland, Ukraine und Türkei am 15. Mai 2025: Trump kehrt aus dem Golf zurück, Präsenz ungewiss.
Trīspusējās sarunas starp Krieviju, Ukrainu un Turkiju 2025. gada 15. maijā: Tramps atgriežas no Persijas līča, klātbūtne neskaidra.

Trīspusējās sarunas Stambulā: cerība uz mieru Ukrainas karā!

Ceturtdienas vakarā Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans tikās ar Krievijas delegāciju, lai sagatavotos gaidāmajām trīspusējām sarunām starp Krieviju, Ukrainu un Turciju. Šīs sarunas ir paredzētas piektdien, taču ne Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, ne Krievijas prezidents Vladimirs Putins Stambulā neieradīsies. Tas varētu ietekmēt ASV prezidenta Donalda Trampa dalību sarunās, kurš piektdien atgriežas Vašingtonā no ceļojuma uz Persijas līča valstīm un neizslēdz īstermiņa pieturas, samazinot viņa klātbūtnes iespējamību Stambulā, jo oe24 ziņots.

Pašreizējā situācija saistībā ar gaidāmajām sarunām atgādina pirmās miera sarunas, kas notika tikai dažas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada pavasarī. Šīs sarunas, kas notika Stambulā, tika uzskatītas par potenciāli nozīmīgām miera vēsturē, taču galu galā cieta neveiksmi. Krievijas militārais uzbrukums Ukrainai sākās 2022. gada 24. februārī, un, lai gan Ukraina spēja veiksmīgi aizstāvēt savu galvaspilsētu Kijevu, sarunas iekrita sarežģītā fāzē, īpaši pēc labi zināmajām zvērībām Bučā, piemēram, Berlīnes laikraksts ziņots.

Neveiksmīgas sarunas un izredzes

Sarunu sākumā Krievija izvirzīja smagus nosacījumus, tostarp pieprasīja Ukrainas vadības kapitulāciju. Savukārt Ukraina aicināja nekavējoties slēgt pamieru un izveidot humānos koridorus. Abas puses sākotnēji šķita gatavas panākt kompromisu. Vēl viena tikšanās notika Stambulā 2022. gada 29. martā, kurā tika sastādīts kopīgs komunikē ar drošības garantijām Ukrainai. Līgums paredzēja, ka Ukraina paliks neitrāla un atturēsies no pievienošanās Rietumu militārajām aliansēm.

Starp Ukrainas drošības garantiem cita starpā būtu jāiekļauj ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis un vairākas Eiropas valstis. Diemžēl šo sarunu taktiku iedragāja kara noziegumu atklājumi Ukrainā. Rezultātā prezidents Zelenskis apšaubīja sarunas un tā vietā aicināja sniegt lielāku militāro atbalstu. Tas galu galā noveda pie tā, ka Ukrainas vadība aizliedza sarunas ar Putinu.

Jaunākie sasniegumi

Neskatoties uz izaicinājumiem sarunu laikā 2022. gadā, cerība uz dialogu joprojām ir. Plānotās trīspusējās sarunas Turcijā varētu būt vēl viens mēģinājums deeskalēt konfliktu, lai gan apstākļi un pieticīgās cerības uz sarunu iznākumu liecina par realitāti, ka karš varētu turpināties. Ģeopolitiskā situācija un līdzšinējie strīdi parāda, cik sarežģīta ir situācija un cik grūti ir panākt ilgstošu mieru.