Trump izvelk Ripcord: ASV draud izstāties no Ukrainas sarunām!

Trump izvelk Ripcord: ASV draud izstāties no Ukrainas sarunām!

Sumy, Ukraine - 2025. gada 19. aprīlī Amerikas Savienotās Valstis draud izbeigt tās lomu Ukrainas konfliktā. Prezidents Donalds Trumps un ārlietu ministrs Marco Rubio ir skaidri norādījis, ka Vašingtona varētu nolīgt miera centienus, ja viena no abām pusēm padara sarunas neiespējamas. Trumps paskaidroja, ka Amerikas Savienotās Valstis izkļūs, ja netiks panākts progress. Rubio noteica miera sarunu dienu laika ierobežojumu, savukārt iekšējie avoti ziņo, ka Trump šaubās par starpniecības centienu panākumiem. Šīs norises ir vēl vairāk pastiprinājušas jau tā saspringto situāciju starp Kijevu un Maskavu, jo ASV izstāšanās varētu radīt nopietnas sekas.

Ukraina ir atkarīga no Amerikas Savienoto Valstu atbalsta, kas kopš konflikta sākuma 2022. gada februārī ir nodrošinājis vairāk nekā 75 miljardus dolāru militārā palīdzībā, ieskaitot tādas mūsdienu ieroču sistēmas kā Himars un tanku aizsardzības sistēmas. Šis atbalsts ļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem sākt veiksmīgu pretuzbrukumu, savukārt Krievija uzskata, ka ASV palīdzība ir tieša iejaukšanās konfliktā un tiek pārstāvēta kā “galvenā dienas gressor” propagandā. Šajā kontekstā Ukrainas valdība prezidenta Wolodymyr Selenskyj vadībā atkārtoti uzsvēra, ka tā paļaujas uz rietumu palīdzību. Izņemšana no Amerikas Savienotajām Valstīm ietekmētu arī ģeopolitisko līdzsvaru reģionā, jo Krievija varētu gūt labumu no ASV atbalsta samazināšanas. Kā aizdomās par novērotāju, Trumpa politika varētu izraisīt attālināšanos no Kijevas un tuvinājumu Maskavai.

Pašreizējie notikumi konfliktā

Papildus šiem militārajiem notikumiem Vācijas un Francijas valdības amatpersonas apspriež spēcīgāku Eiropas vadības lomu konfliktā. Marco Rubio arī uzsver, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai veicinātu mieru reģionā. ES plāno nodrošināt papildu līdzekļus Ukrainai un turpināt ieroču piegādes programmas, savukārt Amerikas Savienotās Valstis var būt gatavas atzīt Krievijas kontroli pār Krimu kā daļu no miera līguma, kā norāda ziņojumi. Šiem stratēģiskajiem apsvērumiem varētu būt izšķiroša ietekme uz turpmākajām sarunām un visam konfliktam.

Šo neskaidrību vidū bijušais Ambassadors Andrijs Melnijs aicina ātri piegādāt Vērsis, kas gājienā uz Ukrainu, lai neitralizētu saspringto militāro situāciju. Nākamnedēļ Londonā tiks turpinātas sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Ukrainu un Eiropas valstīm. Šo sanāksmju fons ir atpazīstama nepieciešamība pēc stabilas un koordinētas pieejas pret pastāvīgo Krievijas ofensīvu, ko vēl vairāk veicina iespējamie dronu uzbrukumi Ukrainas pilsētām.

Rezumējot, var teikt, ka Amerikas Savienoto Valstu loma Ukrainas konfliktā joprojām ir sarežģīta. Kaut arī Kijevas atbalsts ir ļoti svarīgs kara turpināšanai, šķiet, ka Vašingtonas notikumi norāda, ka ASV politika var virzīties citā virzienā. Aiziešana no Amerikas Savienotajām Valstīm varētu ne tikai ierobežot Ukrainas iespējas cīņā pret Krieviju, bet arī mainīt ģeopolitisko ainavu Eiropā un ārpus tās. Ukrainas konflikts joprojām ir kritiska tēma gan ASV politiķiem, gan starptautiskajiem stratēģiem.

Galu galā

Trump jaunais kurss var būtiski mainīt konflikta dinamiku un nākotnes ASV politika būs lielā mērā atkarīga no notikumiem, gatavojoties 2024. gada prezidenta vēlēšanām. Geopolitiskajām interesēm un humānajām bažām šajā krīzes formas apgabalā joprojām būs galvenā nozīme.

* "https://www.br.de/nachrichten/deutschland-welt/russland-ukraine-krie-im-news-ticker-kw-16.uijwnce"> br

Details
OrtSumy, Ukraine
Quellen

Kommentare (0)