Polija notiek kā ES padomes prezidentūra: vai sankcijas piesaista Krieviju?

Polija notiek kā ES padomes prezidentūra: vai sankcijas piesaista Krieviju?

Brüssel, Belgien - Brisele-pašlaik ir iespējamas izmaiņas ES politikā pret Krieviju. Ungārija, kas iepriekš bija galvenā iespējamā Krievija Eiropas Savienībā, no 2025. gada ES Padomes priekšsēdētājs tiks nodots Polijai. Tam, iespējams, varētu būt būtiska ietekme uz attieksmi pret Krieviju un tās ekonomiku. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns iepriekš bija vairākkārt izteicies pret ES sankcijām un mēģinājis atbalstīt Krievijas ekonomiku, īpaši importējot Krievijas gāzi.

Izmaiņām, kas sākas 2024. gada 1. jūlijā, ES politikai pret Krieviju varētu būt liela nozīme. Polija, kas pārņems krēslu, jau ir paziņojusi, ka tai būs nepieciešama grūtāka līnija Krievijas virzienā. Tas tiek darīts laikā, kad ES joprojām saskaras ar izaicinājumiem saistībā ar sankcijām pret Krieviju. Krzysztof Bolesta, Polijas klimata ministrs, nesen atzīmēja, ka pieaugošā krievu enerģijas imports ir "slikta zīme" un ir nepieciešami pasākumi.

Sankcijas pret Krievijas naftas un gāzes pirkšanu

ES padomē Polijai būs galvenā loma, kā var paplašināt vai pielāgot sankcijas pret Krieviju. Ukrainas valdība ir optimistiska attiecībā uz Polijas prezidentūru un cer atdzīvināt sarunas par sankcijām, lai īstenotu stingrākus pasākumus pret Krieviju. "Mēs izteicām lielas cerības Polijas prezidentūrā," sacīja Ukrainas sankciju komisārs Vladyslav Vlasiuk.

Polija veic stingtākus pasākumus

Polijas turpmākā loma varētu izraisīt pagriezienu ES politikā, īpaši attiecībā uz diskusiju par ES sankcijām pret Krievijas šķidruma gāzi (SDG). Šīs sankcijas kļūst arvien svarīgākas, jo pašreizējie noteikumi tiek klasificēti kā pietiekami efektīvi. Novērotāji atklāj, ka esošajos sankciju mehānismos ir ievērojamas nepilnības, kas ļauj Krievijai dažreiz rīkoties netraucēti.

Marija Šagina, Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta uzņēmējdarbības un sankciju speciāliste, uzsver, ka uz galda ir iespēja pastiprināt SDG sankcijas. "Izņemot SDG, ir atlikušas tikai dažas lielas sankcijas, kuras varētu mērķēt," sacīja Šagina. Kopumā attīstība joprojām ir aizraujoša, jo no 2025. gada janvāra Windows jaunām pieejām ES politikā attiecībā uz Krieviju varētu atvērt.

Ar šīm izmaiņām attiecībā uz Krieviju var pārveidot arī ģeopolitisko līdzsvaru un ES ekonomiskās intereses. Nākamie mēneši būs izšķiroši attiecībā uz to, vai Polija spēs efektīvi pārstāvēt ES intereses un, iespējams, uzsākt asas pārmaiņas. Ir aizdomīgi par to, cik daudz ES stratēģija Krievijai līdz šim ir pagriezta ar Ungārijas mandātu Orbán saskaņā ar Orbānu.

Plašāka informācija par šīs attīstības fona un tās sekām ir atrodama detalizētā ziņojumā vietnē www.fr.de .