Krievijas kaimiņvalstis paaugstina sauszemes mīnu aizliegumus - pieaug sašutums

Šie notikumi ir izraisījuši bažas ar aktīvistiem, kuri uzskata šo ieroču atkārtotu ieviešanu par satraucošu soli atpakaļ. Zemes gājieni ir nogalinājuši vai sakropļojuši desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju visā pasaulē un gadu desmitiem pēc kara beigām var piesārņot teritoriju. 1997. gadā parakstītais līgums arī aizliedz raktuvju ražošanu un glabāšanu, un tas tiek uzskatīts par daļu no virknes nolīgumu par globālo atbruņošanos. Kopš tā laika viņš ir attiecināts uz faktu, ka viņš ir ievērojami veicinājis zemes mīnu nodarīto kaitējumu.

reakcija uz līgumisko

Saskaņā ar Somijas lēmumu pamest līgumu, cilvēktiesību organizācija Amnesty International brīdināja, ka Ziemeļvalstu tauta apdraud civilo dzīvi, un raksturoja to kā “satraucošu soli atpakaļ”. Lēmums "ir saistīts ar gadu desmitiem ilgu progresu ražošanas, pārraides un izmantošanas aizliegumā šāda bez izšķirības", sacīja NVO.

ietekmēto valstu stratēģiskie apsvērumi

Šī gada sākumā līgumā bija 165 dalībvalstis. Neskatoties uz to, lielas pilnvaras, piemēram, Krievija, Ķīna, Indija, Pakistāna un ASV, nekad nav parakstījusi līgumu. Martā kopīgajā paziņojumā Polija un trīs Baltijas valstis paziņoja par izstāšanos un pieprasīja atkārtotu novērtējumu, kuri ieroči ir pieņemami no Krievijas agresijas viedokļa.

Valstis uzsvēra, ka tām būs jāpiešķir saviem bruņotajiem spēkiem lielāka "elastība un lēmums par lēmumu", lai stiprinātu Austrumu NATO sānu aizsardzību. Aprīlī Latvija kļuva par pirmo valsti, kas oficiāli veica līgumu pēc tam, kad Parlaments atbalstīja priekšlikumu. Tas nozīmē, ka pēc sešu mēnešu pārejas perioda Rīga var sākt uzkrāt zemes mīnas. Somija arī paziņoja, ka Latvijas lēmums.

Drošības politikas situācija Eiropā

Somijas premjerministrs Petteri Orpo sacīja, ka Krievija ir ilgtermiņa briesmas visai Eiropai. "Atkāpšanās no Otavas līguma mums dos iespēju mūs sagatavot izmaiņām drošības vidē," viņš teica. Šie paziņojumi notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Trumps palielina centienus izbeigt karu Ukrainā, kas kaimiņvalstīs baro bailes, ka Maskava varētu sevi apbruņot un būt mērķtiecīgas.

Keirs Džile, Chatham House vecākais konsultants, uzskata, ka, ja un kad beidzas ilgtermiņa konflikts Ukrainā, Maskava būs gatava mērķēt uz savu nākamo mērķi. "Neviens nešaubās, ka Krievija meklē papildu iespējas sasniegt savus mērķus Eiropā," sacīja Džīls.

zemes mīnu efektivitāte

Saskaņā ar Džīlu teikto, zemes mīnu izmantošanas militārās priekšrocības ir skaidras. Pazemes sprāgstvielas varētu palēnināt iebrukumu, novirzot vai pārtraucot ienākošos karaspēku mazāk aizsardzības apgabalos, mēģinot izlauzties pa apturētajām vietām. Tās var būt īpaši izdevīgas valstīm, kurām ir jāaizstāv sevi pret armiju ar lielāku darbaspēku. "Tie ir ārkārtīgi efektīvs līdzeklis, lai nostiprinātu tās valsts aizsardzības spēkus, kas ir zemāki par skaitļiem," viņš teica.

Viņš uzskata, ka piecas valstis atbalsta izstāšanos no līguma par to, cik efektīvi ieroči Ukrainas konfliktā bija, lai atturētu pilnvaras. Viņš uzsvēra, ka Rietumvalstis neizmanto valsts raktuves tāpat kā Krievijas bruņotie spēki.

Humānās ietekmes

Lielākā daļa upuru, kas saistīti ar sauszemes raktuvēm, ir civiliedzīvotāji. Saskaņā ar ANO aplēsēm Ukraina ir spēcīgākā zeme pasaulē, kas piesārņota ar raktuvēm. Ukrainas valdība lēš, ka Krievijas bruņotie spēki ir pakaiši 174 000 kvadrātkilometru attālumā no Ukrainas teritorijas ar sauszemes raktuvēm un sprāgstvielām. Tas nozīmē, ka civiliedzīvotāji, kas atgriežas bijušajos frontes apgabalos, tiek pakļauti pastāvīgam riskam.

"Kad zeme tiek piesārņota ar sprādzienbīstamu materiālu visā valstī, tas rada" neredzamu draudu "cilvēku apziņā", brīdināja cilvēces un iekļaušanas organizāciju ziņojumā par zemes mīnu izmantošanu Ukrainā.

Personīgie likteņi un atbildības pieprasījums

Alma Taslidžans, kas 90. gadu sākumā tika izdzīts no Bosnijas, aprakstīja piecu valstu lēmumu atstāt līgumu kā "absurdu" un "vissliktāko lietu, kas var notikt ar līgumu". Viņa uzsver, ka argumenti par zemes mīnu aizliegumu nav mainījušies kopš Otavas līguma izveidošanas: "Tiklīdz tas atrodas zemē, tas ir briesmas."

Neskatoties uz to, realitāte, kādā Eiropa ir šodien, ir jauna un apšaubīta agrāk sarkanās līnijas. Džīls redz jaunākos notikumus, atzīstot faktu, ka līgumi par sauszemes mīnām bija "ideālisma akts, kas kopš tā laika ir bijis pārāk optimistisks".