Ieslēdzot enerģijas politiku: Vācijas atgriešanās pie kodolenerģijas?

Ieslēdzot enerģijas politiku: Vācijas atgriešanās pie kodolenerģijas?

Berlin, Deutschland - Vācija saskaras ar dziļām enerģijas politikas izmaiņām. Lai arī galīgā izeja no kodolenerģijas tika izlemta tikai pirms diviem gadiem, pašreizējās aptaujas liecina, ka 55% vāciešu atbalsta atgriešanos pie kodolenerģijas. 32% par labu atkārtotām atomelektrostacijām un jaunu mini-KW būvniecību. Šīs norises notiek paralēli ASV uzņēmumu interesēm, pārņemot Vācijas atomelektrostacijas, piemēram, krone.at.

Nesenā politiķu un kodollobija pārstāvju sanāksmē Berlīnes viesnīcas de Romā dalībnieki apsprieda iespējas atkārtoti aktivizēt atomelektrostacijas. Kodola inženieris Marks Nelsons uzsver, ka nav lētāka elektrības ražošanas veida nekā ar jau kopētām atomelektrostacijām. Nelsons kritizē arī kodolfāzes laiku un apvieno to ar mākslīgā intelekta parādīšanos, kas vēl vairāk veicina diskusiju par enerģijas ražošanu.

atomelektrostaciju atkārtota aktivizēšana

Atstarojošās enerģijas grupas Thinktank no ASV pētījums parādīja, ka deviņas atomelektrostacijas Vācijā var atkārtoti aktivizēt ar saprātīgām pūlēm. Analīzes pamatā ir intervijas ar iekšējām personām un 14 augu tehnisko stāvokli. Jau viena līdz četru gadu laikā Brokdorf, Emsland un Grohnd iekārtas atkal varētu piegādāt elektrību, savukārt sešu līdz astoņu gadu laikā varētu būt gatavas sešām iekārtām. Šie atklājumi liecina, ka atgriešanās kodolenerģijā ir sasniedzama.

• Brokdorfs, Emsland un Grohnde: atkārtota komisija 1-4 gadu laikā
• Gundremmingen B un C, ISAR 2, Krümmel, Neckarwestheim 2, Filipssburga 2: atkārtota nodošana 6-8 gadu laikā

Svarīgas ir arī atveseļošanās izmaksas. Saskaņā ar pētījumu Brokdorf un Emsland izmaksas varētu būt līdz 1 miljardam eiro, bet citas investīcijas maksātu līdz 3 miljardiem eiro. Salīdzinājumam, jaunas atomelektrostaciju celtniecības izmaksas būtu vismaz 7 miljardi eiro. Ekonomiski šīs atkārtotas aktivitātes tiek piešķirtas ar pieņemšanas cenu 60 eiro par megavatu stundu (MWH), kas nozīmē aptuveni 10 miljardu eiro ienākumu potenciālu aptuveni 10 miljardu eiro apmērā par cenu 100 eiro par MWh.

Sabiedriskā doma par kodolenerģiju

Atbalsts kodolenerģijai Vācijā ir stabils. Cita aptauja rāda, ka 67% respondentu atbalsta kodolenerģijas izmantošanu un 42% par labu jaunu iespēju veidošanai. Salīdzinājumam, tikai 23% ir par pilnīgu izeju no kodolenerģijas. Šīs viedokļa maiņas ir ievērojamas, jo tās parāda līdzīgu atbalstu kā Lielbritānijā un Kanādā.

Kopš 2023. gada 16. aprīļa ir izslēgtas visas vācu atomelektrostacijas, kas, pēc Kernd.de teiktā, izraisa neapstrīdamas izmaiņas vācu elektroenerģijas maisījumā. 2022. gadā kodolenerģijas īpatsvars kopējā bruto elektroenerģijas ražošanā bija tikai 6,0 procenti, kas ir ievērojams kritums, salīdzinot ar 11,8 procentiem 2021. gadā. Neskatoties uz to, kodolenerģija joprojām ir vissvarīgākā ES elektrības ražošanas tehnoloģija.

Secinājums: turpmākajos gados valstī varētu būt liela ietekme uz enerģijas piegādi valstī, kursam, kurai varētu būt liela nozīme. Diskusijas par invalīdu atomelektrostaciju atkārtotu aktivizēšanu un pieaugošo sabiedrības interesi par kodolenerģiju liecina, ka dialogs par Vācijas enerģijas nākotni ir tikai sākumā.