Trump un Putins: Šokējoši pagriezieni Ukrainas konfliktā!

Trump un Putins: Šokējoši pagriezieni Ukrainas konfliktā!

N/A - 2025. gada 20. maijā Donalds Trumps uzslavēja telefona zvanu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas izraisīja šausmas Eiropā. Šī atklāsme notiek kritiskā laikā, jo Eiropas vadītāji, piemēram, kanclers Frīdrihs Merzs, prezidents Emanuels Makrons un premjerministrs Keirs Starmers mēģina virzīt Trumpu uz cietāku attieksmi pret Krieviju. Bet pēc divu stundu sarunas ar Putinu Trumps atteicās no savas pozīcijas un tagad Krieviju raksturoja kā "svarīgu tirdzniecību un biznesa partneri".

Eiropas reakcijas

Reakcija uz Trumpa attieksmi ir atšķirīga. ES ārlietu ministrs ir nolēmis ievērot 17. ES sankciju paketi pret Krieviju, savukārt gatavošanās citai paketei, kas ietekmē enerģijas un banku nozari, jau ir pilnā sparā. Nenoteiktība par ES valstu, kas atrodas tuvu Krievijai, atbalstu, piemēram, Ungārija, joprojām ir problēma, kas izaicina ES vienotību. No otras puses, Trump ir paziņojis, ka tas radīs veto pret ASV sankciju paketi un pauž neskaidru par iespējamām ASV sankcijām.

Šajā kontekstā Eiropas balsis brīdina par sekām, kuras Trumpa darba kārtība varētu būt par ģeopolitisko stabilitāti. Pēdējos 76 Transatlantiskās drošības gadus ir veidojuši spēcīgas saistības ar noteikumu balstītu starptautisku rīkojumu. Trumpa rīcība, ieskaitot NATO kolektīvās aizsardzības stratēģijas graušanu, stiprina bažas par Eiropas drošību. Eiropas vadītāji mēģina uzturēt attiecības ar Trumpu, lai ietekmētu sarunas ar Putinu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt Ukrainu neatkarīgi no Amerikas atbalsta.

NATO un Eiropas aizsardzība

NATO kopš 2014. gada ir saskāries ar izaicinājumu nodrošināt ticamu atturēšanu un aizsardzību. Tas prasa pielāgojumus militārajiem spēkiem, komandu struktūrām un lēmumu pieņemšanas procesiem. Pēc aukstā kara uzmanība tiek pievērsta krīzes pārvaldībai, un ir svarīgi, lai NATO valstis reformētu savas militārās spējas, lai atbilstoši reaģētu uz Krievijas draudiem.

Militārā mobilitāte joprojām ir galvenā baža, un krīzes gadījumā ir problēmas ar civilo infrastruktūru un nacionālajiem nolīgumiem, kas kavē ātru karaspēku. Politiskās struktūras, piemēram, Ziemeļatlantijas padome, kļūst arvien svarīgākas, un NATO uzticamība ir ļoti atkarīga no spējas nodrošināt ātru reakciju uz draudiem.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa, lai Eiropas valstis izstrādātu neatkarīgu drošības stratēģiju, lai atrisinātu Krievijas izaicinājumus. Kapitulācija pirms Trumpa darba kārtības ilgtermiņā varētu palielināt Krievijas dominanci Austrumeiropā.