Drukāšanas māksla kā apgaismības dzinējs: Eiropas mēroga pētniecības projekts

Drukāšanas māksla kā apgaismības dzinējs: Eiropas mēroga pētniecības projekts

Drukas spiediena izgudrojums 15. gadsimtā ir mainījis zināšanu izplatīšanos. Izmantojot šo revolucionāro tehnoloģiju, tekstus varēja izdrukāt lielos daudzumos, kas ļāva ātri apmainīties ar idejām. Tas lika pamatus mūsdienu sabiedrībai, kas šajā formā ir attīstījusies līdz šai dienai. Aizraujošs pētniecības projekts, kas analizē šī izgudrojuma sekas, drīz sāksies Centrāleiropā.

Johannesa Gūtenberga progress tika aizstāts ar darbietilpīgu manuskriptu rakstīšanu. Tas noveda pie globāla zināšanu izplatības, līdzīgi kā vēlākā interneta revolūcija. Starpdisciplinārs zinātnieku tīkls pārbauda sarežģīto mijiedarbību starp spiedienu un sabiedrību kopš 16. gadsimta kā daļu no ES finansētās izmaksu darbības "drukātās kultūras un publiskās sfēras Centrāleiropā (1500–1800). Mariona Romberga no Rheinische Friedrihs-Wilhelms-Universität Bonn un Mona ķiplokiem.

Pētniecības projekts vienā mirklī

Projekts sākas oktobra sākumā un ir izvirzījis mērķi dokumentēt izmaiņas, ko grāmatas spiediens radīja agrīnajā mūsdienu periodā. "Dažādu plašsaziņas līdzekļu, piemēram, avīzes, grāmatas un mūzikas radīšana, radīšana ļāva sabiedrībai ne tikai rasties, bet arī milzīga ietekme uz izglītību," skaidro Garloff. Viņi koncentrēsies uz periodu no 16. līdz 18. gadsimta beigām un pārvarēs nacionālās robežas analīzē.

Sabiedrības ideju plaši saprot divi pētnieki, ieskaitot cilvēkus, kuri nevarēja lasīt. "Ir daudz cilvēku, kuri joprojām piedalījās drukātajos plašsaziņas līdzekļos, neatkarīgi no tā, vai tas ir skaļi lasot vai savstarpēju satura stāstīšanu," skaidro Garloff. Faktiski saskaņā ar ziņojumiem 30 līdz 40 cilvēki bieži ir piedalījušies vienas skrejlapas izplatībā, jo tas tika koplietots par dažādiem kanāliem.

Gan organizētām publiskajām bibliotēkām, gan tirgiem un baznīcām bija nozīme zināšanu izplatīšanā. Agrīnās publiskās bibliotēkas piemērs ir pirmais Innsbrukā, kas dibināts saskaņā ar Mariju Terēziju. Šīs institūcijas veicināja faktu, ka zināšanas tika dalītas un izplatītas arī pa nacionālajām robežām. Pētnieki uzskata, ka Eiropā ir visa rakstu aprite par izšķirošu faktoru ideju apmaiņai, kurai bija ilgstoša ietekme uz sociālo dzīvi.

Tīklošana pētniecībā

Projekts nav tikai klasisks pētniecības uzņēmums, bet arī tiek atbalstīts kā daļa no ES finansēšanas programmas izmaksām. Šīs programmas mērķis ir izveidot tīklu, kas zinātniekus apvieno no dažādām disciplīnām, lai izpētītu kopīgu tēmu. Lai veicinātu sadarbību, tiek plānotas konferences, semināri un citas tīkla darbības aktivitātes četru gadu laikā.

Projekta beigās pētnieki cer publicēt visaptverošu apkopojumu, kas apkopo dažādu darba grupu rezultātus, kā arī datu bāzi ar digitālajiem resursiem uz grāmatu vēsturi iesaistītajās valstīs. Pats tīkls arī jāturpina augt, lai piedāvātu ekspertiem iespēju apmainīties ar idejām par atbilstošu tēmu.

Pētījums ne tikai parādīs grāmatas spiediena vēsturi, bet arī tā tālejošo ietekmi uz sabiedrisko sfēru attīstību un zināšanu apmaiņu Centrāleiropā. sīkāka informācija par šo tēmu var atrast detalizētā ziņojumā www.oeaw.ac.