Pilsētas diena 2025: Eksperti aicina reformēt īpašuma nodokli ilgtspējībai

Pilsētas diena 2025: Eksperti aicina reformēt īpašuma nodokli ilgtspējībai

Wien, Österreich - 2025. gada 22. maijā notika 74. Austrijas pilsētas diena, kurā tika apskatītas karstās tēmas par pilsētu finansēšanu un ilgtspējīgu attīstību. Kā daļa no Speciālistu foruma "Pašvaldību projektu novatorisku finansēšanas varianti", eksperti apsprieda infrastruktūras projektu finansēšanas izaicinājumus, ņemot vērā ES geriatriskās direktīvas, kredītspējas prasības un ESG kritērijus, vidi, sociālo atbildību un korporatīvo vadību. Pīters Bals, KDZ rīkotājdirektors, uzsvēra nepieciešamību pēc visaptveroša pasākumu sajaukuma, lai ilgtermiņā nodrošinātu pašvaldību mājsaimniecības. Viņš aicināja ietaupīt, izmantojot uzdevumu kritiku, nekustamā īpašuma nodokļa reformu un skaidru nodošanas maksājuma nodalīšanu starp pašvaldībām un federālajām valstīm.

Maikls Santers no pašvaldības aizdevuma Austrijas Ag Ag uzsvēra labvēlīgos refinansēšanas nosacījumus savā lekcijā, savukārt Martins Zojers no Bankas Austrijas kritiski jautāja par alternatīvu finansēšanas formu politisko vēlmi. Mary-Ann Hayes, ESG eksperte Bank Austrijā, pievērsās ilgtspējības nozīmīgumam infrastruktūras projektu finansēšanā, kas arvien vairāk ir atbilstoši, jo īpaši saistībā ar Eiropas zaļo darījumu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt ES klimata neitrālu.

izaicinājumi un iespējas, izmantojot ESG kritērijus

Diskusija par ESG kritēriju integrāciju pašvaldības finansēšanas stratēģijā nav izolēta. Šie kritēriji kļūst arvien nozīmīgāki uzņēmumiem, investoriem un bankām un būtiski ietekmē publiskās infrastruktūras projektu finansēšanu. Ilgtspējība iekļūst visās dzīves jomās, kas rada pašvaldības pakļautu spiedienam veikt piemērotus pasākumus. ES taksonomija, kas klasificē "zaļās" ekonomiskās aktivitātes, kā arī ilgtspējīgas finanšu atklāšanas regulas (SFDR) veido pamatnosacījumus, kas ir arī netieši būtiski pašvaldībām, jo ​​tiem ir jāpielāgojas infrastruktūras projektiem finansēšanas nosacījumiem.

Ilgtspējīga pilsētu attīstība

Ilgtspējīga pilsētu attīstība prasa visaptverošu pieeju, kurā ņemti vērā ekonomiskie, sociālie un ekoloģiskie aspekti. Ilgtspējīgas pilsētas dzīves apstākļiem ir nepieciešams taisnīgs līdzsvars starp pašreizējiem un turpmākajiem dzīves apstākļiem. Turklāt pēdējos gados ir palielinājusies politiskā jutība pret ilgtspējīgu pilsētu attīstību, kam nepieciešami konkrēti pasākumi. Tomēr finansēšanas programmu sociālā ilgtspējība bieži netiek pietiekami neņemta vērā.

Lai uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētās, ir nepieciešama visu interešu grupu aktīva līdzdalība. Dalība un caurspīdīga plānošana var palīdzēt ņemt vērā pilsoņu intereses un palielināt sociālo toleranci. Izglītība un informācija ir būtiska ilgtspējīgu projektu pieņemšanai, īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām mājsaimniecībām, kuras bieži visvairāk ietekmē mūsdienu pilsētu attīstības izaicinājumi. Piemērs tam ir pētījums par zaļo ēku sociālo savietojamību Hamburgā, kas parāda, cik tālu ir ilgtspējīgu būvniecības projektu pieņemšana un kur joprojām ir nepilnības.

Diskusijas par pilsētas dienu un ar to saistītie izaicinājumi parāda, cik svarīgs ilgtspējīgs un nākotnē orientēts finansējums ir pilsētu attīstībai. Tām pilsētām, kas aktīvi risina šos izaicinājumus, ir potenciāls uzņemties vadošo lomu ilgtspējīgā pilsētu attīstībā.