Augšējie spēki no ES un ASV tiekas Romā: slepenas sarunas!
Augšējie spēki no ES un ASV tiekas Romā: slepenas sarunas!
Palazzo Chigi, Rom, Italien - Svētdienas pēcpusdienā, 2025. gada 18. maijā, ES komisijas prezidente Ursula fon Der Leyen un ASV viceprezidents JD Vance tikās Palazzo Chigi, Itālijas premjerministra Giorgia Meloni oficiālajā rezidencē Romā. Sanāksme notika ar lielāku ietvaru, jo abi politiķi un meloni iepriekš bija piedalījušies pāvesta Leo XIV inaugurācijā Vatikānā. Sarunu galvenā tēma bija saspringtās attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras pēdējos mēnešos ir izvirzījušas ASV prezidenta Donalda Trumpa paziņojumu par tarifu savākšanu ES.
Pēc tam par protestiem un satricinājumiem finanšu tirgos Trump 2025. gada aprīlī bija apturējis tarifus uz 90 dienām. Novērotāji ir nobažījušies par gaidāmajām sarunām un pretpasākumu iespējamību, ja nav vienošanās. Turklāt tika apspriests karš Ukrainā un citos svarīgos starptautiskos politiskajos jautājumos, kas ir arī transatlantisko attiecību kontekstā.
Dziļāks ieskats transatlantiskajā spriedzē
Saspīlējums starp ASV un ES pēdējās nedēļās ir kļuvis skaidrāks, it īpaši pēc Minhenes drošības konferences viceprezidenta Vance par transatlantisko attiecību izaicinājumiem. Viņa runai sekoja telefona zvans starp Trumpu un Vladimiru Putinu, kas izraisīja bažas ES un NATO partneros, kas jāņem vērā svarīgās diskusijās par Ukrainu un starptautisko kārtību. Vācijas prezidents Frenks-Valers Šteinmejers lūdza Vance pievērsties amerikāņu karaspēka klātbūtnei Eiropā.
no Leyen uzsvēra nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus un militārās prasmes Eiropā. Viņa brīdināja, ka neveiksmīgs Ukrainas konflikts vājinās gan Eiropu, gan Amerikas Savienotās Valstis, kas varētu izraisīt arī izaicinājumus Indo-Klusajā okeānā.
No otras puses, savā runāVance koncentrējās uz vietējiem draudiem demokrātijai Eiropā, kas izraisīja kritiskas reakcijas, ieskaitot Vācijas pusi. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda bažas, ka Vance grauj demokrātiju Eiropā. Politiskie analītiķi, piemēram, Cathryn Clüver Ashbrook, šīs transatlantiskās atšķirības dēvē par fundamentālākām nekā tikai dalītām ar krīzēm, un norāda, ka Eiropai ir jānovirza tā loma un ietekme.
Ekonomiskie savienojumi un kopīga nākotne
Neskatoties uz pašreizējo spriedzi, vēsturiskās saknes ir veidojušas sadarbību starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm kopš 1945. gada. Amerikas Savienoto Valstu lēmums neatkāpties no Eiropas veicināja stabilitāti aukstā kara laikā un ļāva Eiropas apvienošanai pēc Otrā pasaules kara. Piemēram, tirdzniecība starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm 2023. gadā bija lielāka par 1,5 triljoniem EUR, kas Amerikas Savienotās Valstis padarīja par lielāko ES preču klientu.Saskaņā ar Authritiges_amt.de ES bija vissvarīgākais tirdzniecības partneris Amerikas Savienotajās Valstīs. Ekonomiskās attiecības ir ne tikai būtiskas abām pusēm, bet arī piedāvā sistēmu stratēģiskai sadarbībai drošības jautājumos, kas ģeopolitisko satricinājumu laikā kļūst arvien nozīmīgāki.
Politisko un ekonomisko aspektu tematiskā mijiedarbība parāda nepieciešamību vēl vairāk stiprināt transatlantiskās attiecības, pat ja pašreizējie izaicinājumi šķiet lieli. Gaidāmajās sarunās diplomātiem būs jāatrod risinājumi, kas atbilst gan ekonomiskās, gan drošības politikas vajadzībām.
Details | |
---|---|
Ort | Palazzo Chigi, Rom, Italien |
Quellen |
Kommentare (0)