Skeptisms federālajā padomē: ES priekšlikumi apdraud sociālos fondus!

Skeptisms federālajā padomē: ES priekšlikumi apdraud sociālos fondus!

Österreich, Land - 2025. gada 26. maijā Austrijas Federālās padomes komiteja apsprieda priekšlikumu Eiropas Sociālā fonda plus (ESF+) pārkārtošanai. ESF+ ir ES centrālais finanšu instruments, kura mērķis ir uzlabot nodarbinātību un izglītības iespējas un veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropā. ES komisija 2025. gada 1. aprīlī publicēja priekšlikumu, lai pielāgotu prasību pašreizējiem dalībvalstu izaicinājumiem. Bet reakcijas ir kritiskas.

Galvenā diskusijas kritika ir tāda, ka priekšlikums galvenokārt ir Austrumu ES dalībvalstu interesēs. Austrijas Sociālo lietu ministrija ir paskaidrojusi, ka jau noteiktās prioritātēs nav izmaiņas. Tā vietā recepšu priekšlikums paredz ESF+, lai paplašinātu divas jaunas prioritātes: aizsardzības nozares un stratēģiskās autonomijas atbalsts, kā arī dekarbonizācijas un kvalifikācijas pasākumi attiecībā uz klimata izmaiņām.

Finanšu ietekme un bažas

Fonda pārkārtošana rada jautājumus par finanšu ietekmi uz Austriju un Austrumeiropas valstīm. Maikls Bernards no FPö jautāja par iespējamām finansiālajām sekām. Stefans Šennaks no Spö arī kritiski komentēja, kurš baidās, ka fonda sociālo orientāciju varētu apdraudēt. Marco Schreuder no Zaļajiem uzsvēra risku, ka fondu pārslogo jauni uzdevumi un iestājās par jaunu finanšu instrumentu izveidi.

• ESF+:
pārkārtošanas projekts
• Aizsardzības nozares un stratēģiskās autonomijas atbalsts
• Dekarbonizācijas pasākumu veicināšana un klimata pārmaiņu pielāgošanas kvalifikācija

Turklāt NEO pārstāvis Manuela-Ana Sumah-Vospernik baidās, ka jebkurai maiņai nevajadzētu būt uz sociālo projektu rēķina. Bažas arī dala Ferdinands Tiefnigs no ÖVP, kurš jautā par citu dalībvalstu perspektīvu. Sociālo lietu ministrija atklāja, ka pārdalē nav papildu līdzekļu, bet tie būtu jāaizstāj ar esošajiem piešķīrumiem.

ES kohēzijas politika fokusā

Diskusijas ietvaros ir būtisks arī plašāks ES līdzkalnu politikas konteksts. Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi palielināt kohēzijas politikas efektivitāti, lai samazinātu ekonomisko, sociālo un ģeogrāfisko nevienlīdzību. Dalībvalstis tiek mudinātas pārprogrammēt daļu no kohēzijas jaunām investīcijām, kas ietekmē arī stratēģiju 2021-2027. Tas ietver budžetu kopumā 392 miljardus eiro. Eiropas mērķis ir skaidrs: ieguldījumi tādās stratēģiskajās prioritātēs kā digitālā infrastruktūra, enerģijas pāreja un dzīves telpa.

Turklāt ir plānots palielināt līdzekļu palielināšanos un subsidētiem dzīvojamo māju projektiem, kā arī vēlamā iepriekšēja finansēšana austrumu pierobežas reģionos. Tas varētu būt īpaši svarīgi valstīm, kuras ietekmē ģeopolitiskā spriedze. ES vēlas izveidot izturīgu infrastruktūru, lai veicinātu militāro mobilitāti un ekonomisko stabilitāti un vienlaikus stiprinātu sociālo kohēziju.

Kohēzija nozīmē, ka arī dod labumu ESF+, vajadzētu veicināt arī sociālo integrāciju un palīdzēt samazināt bezdarbu. Lai to sasniegtu, visas dalībvalstis tiek aicinātas strādāt ar pieejamajiem līdzekļiem pēc iespējas labāk. Vēsturiski runājot, Eiropas strukturālie fondi ir viens no galvenajiem ES mehānismiem, lai neitralizētu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību.

Nākamajā laikā ir rūpīgi jānovērš gaidāmās sarunas Eiropas Parlamentā un padomē par kohēzijas politiskajiem tiesiskajiem noteikumiem, lai aizsargātu visu dalībvalstu intereses un atrastu sociālu kompromisu. Nevajadzētu zaudēt koncentrēšanos uz sociālo kohēziju.

Papildinformāciju par ESF+ un politisko notikumu pārkārtošanu skat. (https://germany.represation.ec.europa.eu/news/strategic-prioritaten-der-eu-e-neee-neee-kohasatik- 2025-04-01_de) un ES Parlamente] (https://www.europarl.europa.eu/factshets/de/93/economic-social-territorial-cohesion).