Skandāls par Korāna dedzināšanu: Londonas tiesa uzliek finanses!
Skandāls par Korāna dedzināšanu: Londonas tiesa uzliek finanses!
London, Vereinigtes Königreich - 2025. gada 2. jūnijā 50 gadus vecam vīrietim Hamitam Dzoskunam tika uzlikts naudas sods Londonā. Tas notika tāpēc, ka Korāns dedzināja Turcijas konsulāta priekšā un izraisīja paaugstinājumu pret viņa sabiedriskās kārtības traucējumiem reliģiski. Vestminsteras tiesa uzlika sodu 240 sterliņu mārciņu vērtībā pret Dzoskunu. Tiesnesis Džons Makgarva skaidri pateica, ka ne tikai grāmatas sadedzināšana ir problemātiska, bet īpaši laikā, kad apsūdzētā vieta un aizvainojošie paziņojumi izraisīja administratīvo nodarījumu. Tas uzsvēra argumentu, ka zvērestu vārdu lietošana pret islāmu šādā situācijā nebija nepieciešama.
Dzoskun, kurš dzīvo Anglijas centrā kopā ar kurdu un armēņu izcelsmi, noliedza apgalvojumus un sacīja, ka viņa protests ir vērsts pret Turcijas valdību, nevis pret islāmu. Kampaņas laikā viņš tomēr uzbruka, spiests uzbrucējs ar nazi. Aizsardzībā tika paustas juridiskas bažas, ka procedūrā teikts, ka procedūra mēģina atkārtoti ieviest zaimošanas tīklu, kas tika atcelts 2008. gadā, kas ir pretrunā ar vārda brīvības ideju.
Korāns apdegumi un vārda brīvība
Zviedrijā Korāns Burns ir atkārtota tēma, kas arvien vairāk koncentrējas uz starptautisku sašutumu, īpaši islāma valstīs. Pašreizējais incidents Stokholmā, ko izraisa Irākas bēglis, parādīja, cik dziļas tranšejas var iet starp vārda brīvību un reliģiskajām jūtām. Bēglis izspēlēja islāma Svēto Rakstu un saplēsa lapas, kad viņš nospieda baložu plāksteri starp vāku. Zviedrijas premjerministrs Ulf Kristersons uzsvēra, ka arī visu likumīgo var uzskatīt par piemērotu, bet brīvo biedrību aizsardzībai ir galvenā nozīme.Islāma pasaules reakcija bija vardarbīga. Ēģipte iecēla Zviedrijas vēstniecības rīkotājdirektoru, un Irāka lūdza ES pārdomāt vārda brīvību un tiesības parādīt. Kamēr tūkstošiem cilvēku protestēja pret šiem incidentiem Bagdādē un Zviedrijas vēstniecībā, Stokholmas islāma kopiena savā reakcijā ir mazāk skaļa nekā musulmaņi citās valstīs. Agrāk divas Zviedrijas tiesas pat ir nonākušas pie secinājuma, ka Korāna apdegumu aizliegumi nav pamatoti, kas vēl vairāk veicina debates par vārda brīvības robežām.
tiesiskais regulējums Vācijā un Zviedrija
Vācijā reliģiskās grēksūdzes apvainojums saskaņā ar Kriminālkodeksa 166. pantu ir sodāms Vācijā, ja tas traucē sabiedrības mieru. Regula neaizsargā reliģisko atzīšanos vai pasaules uzskatu, bet gan pašu sabiedrības mieru. Tomēr reliģiskās kritikas juridiskās robežas atšķiras starp Vāciju un Zviedriju. Muhameda karikatūras nav sodāmas Vācijā, jo tās netiek uzskatītas par apvainojumu, savukārt Zviedrijā diskusija par Korāna apdegumu pieņemamību joprojām ir atvērta un juristi nepiekrīt, vai šādu darbību var uzskatīt par sedāciju. Kā viena no pirmajām valstīmZviedriju 1766. gadā likumīgi noenkuroja preses brīvība un apskatīja atklātu diskusiju par reliģijām, līdz 1970. gadā zaimošanas likuma izmantošana. Vārda brīvība un reliģijas kritika mūsdienās ir likumīgi aizsargāta, pat ja šī brīvība var izraisīt naidīgumu. Korānam Burns ir ne tikai sociālas, bet arī politiskas sekas, piemēram, vēlamajai NATO pievienošanai Zviedrijā, kuru apgrūtina šie starpgadījumi. Prezidents Erdogans no Turcijas jau ir nosodījis, ka šie Korāns Burns varētu būt nopietns drauds attiecībām starp valstīm.
Notikumi iespaidīgi parāda, cik sarežģītas un sarežģītas tēmas ir vārda brīvība un cieņa pret reliģisko pārliecību gan Zviedrijā, gan starptautiskajā kontekstā.
Lai iegūtu papildinformāciju, izlasiet Kosmo , kosmo rakstus. "https://www.ananwalt.de/rechtstipps/darf-ich-koran-in-in-indeutschland-brennen-217212.html" target = "_ blank"> jurye.de un Daily News .
| Details | |
|---|---|
| Ort | London, Vereinigtes Königreich |
| Quellen | |