Putina slepenie plāni: vai Eiropa ir jauns karš priekšā?

Putina slepenie plāni: vai Eiropa ir jauns karš priekšā?

Finnland, Land - Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkur nesen brīdināja, ka draudi rietumiem varētu palielināties pēc Ukrainas kara beigām. Šis paziņojums ir kontekstā, kurā miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu turpina progresēt tikai lēnām ASV starpniecībā. Aptuveni 800 000 krievu karavīru izņemšana šķiet maz ticama, jo eksperti pieņem, ka šie karaspēks saņems jaunus uzdevumus kā daļu no paaugstinātas militārās klātbūtnes.

Rietumu slepenie dienesti saka, ka Krievija varētu nodot savu karaspēku Somijas un Baltijas štatu robežām. Šī militārā infrastruktūra Krievijā jau ir sagatavota šai iespējai. Saskaņā ar Thinktank Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) teikto, Krievija varētu izaicināt NATO sabiedrotos līdz 2027. gadam, īpaši Baltijas valstīs.

Rietumu potenciālie riski

Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta prezidents Bruno Kahls dalās ar šiem satraucošajiem uzskatiem un uzsver, ka Ukrainas kara agrīnais beigas varētu dot iespēju Krievijai izmantot savus resursus tieši pret Eiropu. Eksperti brīdina, ka Rietumiem nevajadzētu parādīt nekādu vājumu, jo koncesiju, piemēram, okupēto teritoriju atzīšanu, varētu interpretēt kā vājumu. Tas varētu izraisīt bīstamu eskalāciju.

Sliktākajā gadījumā divu gadu laikā varētu rasties pirmā konfrontācija starp Krieviju un Rietumu valstīm. Šīs norises rada jautājumus par Eiropas drošības nākotni un nepieciešamību pēc spēcīgākas militārās un politiskās vienotības.

ES loma konfliktos

Šīs norises ļāva ES veikt militāras operācijas, piemēram, pirmo militāro operāciju "Concordia" Maķedonijā. Kopš tā laika ES ir sākusi vairāk nekā 30 GSVP misijas, bet gan civilās un militārās un konfliktu pārvaldībai izmanto dažādus instrumentus.

ES ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju globālā konfliktu pārvaldībā un vairāk nekā 50% no globālās attīstības sadarbības. Eiropas miera iestādes ieviešana 2021. gadā, lai finansētu militārās apmācības un ieroču piegādes, ir vēl viens solis Eiropas drošības arhitektūras attīstībā.

Ar IKP USD 19,6 triljonos un 446 miljonos iedzīvotāju, ES ir liela interese par stabilu politisko vidi un brīvu piekļuvi tirgiem. ES apņemšanās veicināt mieru un demokrātiju joprojām ir viņu politikas galvenais aspekts, tajā pašā laikā izaicinājumi, kas rodas no krievijas agresīvās attieksmes, kļūst arvien steidzami.

Kopumā pašreizējie notikumi Ukrainā un ES ietvaros parāda, cik svarīga ir holistiska pieeja konfliktu pārvaldībai un miera veicināšanai, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti reģionā. Lai veiksmīgi apgūtu izaicinājumus, šīm ģeopolitiskajai spriedzei ir nepieciešama skaidri noteikta un vienota pieeja Rietumu valstīm.

Lai iegūtu detalizētu informāciju par pašreizējo attīstību un ES ārpolitikas fona, apmeklējiet rakstus "https://www.bpb.de/themen/kiege-konflikte/dossier-kriege-konflikte/335181/strategien-und-instrumente-der-eu-geeu-beilung-von-kriegen-und-konflikten/"> bpb