Parlamenta plāni krasi uzkrājumi: budžets 2025. gadā samazinās par 28,2 miljoniem eiro!

Parlamenta plāni krasi uzkrājumi: budžets 2025. gadā samazinās par 28,2 miljoniem eiro!

Wien, Österreich - Nacionālās padomes budžeta komiteja sākās 2025. gada 4. jūnijā, detalizētas konsultācijas par dubulto budžetu 2025. un 2026. gadam. Šajā kontekstā parlamenta budžets par 2025. gadu samazinās par 28,2 miljoniem eiro, kas atbilst 9 procentu samazinājumam un samazina budžetu līdz 284,8 miljoniem eiro. Tas atbilst 0,2 procentiem no kopējiem parlamenta maksājumiem. Paredzams, ka 2026. gadā vēl vairāk samazinās par 2,4 miljoniem EUR (0,9 procenti) 282,4 miljoni eiro, bet ienākumi abos gados ir aptuveni 2,3 miljoni eiro.

Šis maksājuma samazinājums par 2025. gadu galvenokārt izriet no parlamentārās ēkas atjaunošanas, par kuru -29,8 miljoni eiro, kā arī no zemākiem līdzekļiem Nacionālajam fondam, kura budžets samazinās par 10,6 miljoniem eiro. Tika nolemti arī ietaupījumi parlamentārajā pārvaldībā. Tie attiecas uz būvniecības projektiem (11 miljoni eiro), IT projekti (8 miljoni eiro), drošības un tīrīšanas izmaksas (1,9 miljoni eiro), kā arī sabiedriskās attiecības un pasākumi (1,2 miljoni eiro).

ietaupījumi un budžeta korekcijas

Parlamenta klubi neietekmē plānotos ietaupījumus. Tas ir pārsteidzoši, ka parlamenta direktorāta budžets 2025. gadā palielināsies par 7,1 miljonu eiro (4,4 procentiem) līdz nedaudz mazāk par 166 miljoniem eiro, pirms tas samazināsies par 2,7 miljoniem EUR (1,6 procenti) līdz EUR 163,3 miljoniem 2026. gadā. 2024. gadā. Vairāk nekā 560 000 apmeklētāju jau tika uzskaitīti parlamentā, vairāk nekā 13 000 braucienu.

Lai ietaupītu tīrīšanas izmaksas, pirmdien tiks ieviesta arī puse slēgšanas dienas. Jaunatnes parlamenta un mācekļu parlamenta izmaksas, kas ir 25 000 eiro jeb 36 000 eiro, nav radušās dalībniekiem. Ir jāpārskata un atkal jāpārskata semināra modulis pret antisemītismu līdz gada mijam. Notikumu līdzekļi tiks samazināti no 450 000 eiro līdz aptuveni 240 000 eiro.

Eiropas finansēšanas stratēģija

Komisija ir iesniegusi priekšlikumu valsts plānam ieviest MFR, kas tomēr tika noraidīts. Tā vietā ir nepieciešama struktūra, kas garantē caurspīdīgumu un parlamentāro kontroli, savukārt krīzēm ir vajadzīgas kopīgas investīcijas. Turklāt būtu jāiekļauj divi īpaši instrumenti katastrofu seku novēršanai un neparedzētiem izaicinājumiem nākamajā mājsaimniecībā, un plānotajiem NextGenerationu atmaksai nevajadzētu apdraudēt centrālo ES prioritāšu finansēšanu.

ES budžeta mērķi un administratīvā struktūra

ES budžets, kas ietver kopējo summu aptuveni 2 triljoni eiro no 2021. līdz 2027. gadam, nodrošina izdevumus daudzām būtiskām jomām, lai palīdzētu dalībvalstīm. Tas ietver darba vietu radīšanu, klimata aizsardzību un infrastruktūras uzlabošanu. Budžeta pārvaldība notiek jauktā struktūrā: 56 procentus līdzekļu kopīgi pārvalda valstu iestādes un Komisija, savukārt 37 procentus tieši pārvalda komisija.

Kopumā pašreizējā budžeta situācija parāda spiedienu gan uz valsts, gan Eiropas līmeni, kas rodas no ekonomiskām un sociālām problēmām. Kamēr nacionālās mājsaimniecības īsteno taupības pasākumus, Eiropas Parlaments arī prasa vērienīgāku nama situāciju, kas krīzes laikā spēj izpildīt pilsoņu prasības. Nākamais priekšlikums par ilgtermiņa ES budžetu tiks iesniegts 2025. gada jūlijā.

Vajadzība veicināt gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu joprojām būs ļoti svarīga gan valsts, gan ES budžetā.