Bīstamās Baltijas jūra: ēnu flote dramatiski palielina Krievijas draudus!

Bīstamās Baltijas jūra: ēnu flote dramatiski palielina Krievijas draudus!

Ostsee, Deutschland - Drošības situācija Baltijas jūras apgabalā pēdējos mēnešos ir krasi pievilkusi. Tas izriet no vācu ārlietu politiķa Johanna Vadefulas paziņojumiem, kas nesen koncentrējās uz tik sauktās ēnu flotes draudiem. Šo floti veido tankkuģi un kravas kuģi, kurus Krievija izmanto, lai apietu starptautiskās sankcijas naftas transportā. Wadephul uzsver, ka pieaugošās problēmas, piemēram, nogriezti kabeļi un traucēti signāli, padara atrašanās vietu Baltijas jūrā kritisku.

Pēdējo mēnešu laikā ir reģistrēti vairāki iespējamie sabotage faili par zemāk esošajiem kabeļiem un līnijām. Šie incidenti ir palielinājuši apakšgrupas infrastruktūras uzraudzību, lai samazinātu riskus, kas rodas no šīs ēnu flotes. Pēc Wadephul teiktā, šī ēnu flote tagad tiek uztverta kā nopietns drošības risks.

ES sankcijas pret ēnu floti

Lai neitralizētu šos draudus, Eiropas Savienība plāno veikt turpmākus pasākumus kā daļu no savas 17. sankciju paketes pret Krieviju. Šī pakete, par kuru ir jāizlemj otrdien ārlietu ministra sanāksmē Briselē, paredz procedūru pret ēnu floti. ES vēlas nodrošināt, ka tiks veikti kuģi, kas atbalsta Krieviju sankciju apvedceļā. Tas kalpo ne tikai stiprināt Eiropas drošību, bet arī atbalstīt Ukrainu, kas cieš no starptautiski noteiktām sankcijām.

Latvijas ārlietu ministrs Baiba Braze norādīja, ka aptuveni 84 procenti krievu jēlnaftas eksporta tiek apstrādāti caur šo ēnu floti Baltijas jūrā. Tas ir vairāk nekā trešdaļa no Krievijas budžeta ieņēmumiem, kas uzsver flotes stratēģisko nozīmi.

Pieaugošās bažas

Wadephul skaidri norāda, ka ēnu flotes draudiem ir ne tikai militāras, bet arī ekonomiskās dimensijas. Sakarā ar netraucētu naftas transporta turpinājumu, Krievija spēja gūt labumu no sankcijām. Fakts, ka infrastruktūra nonāca sabotāžas failos, parāda turpmāko pasākumu steidzamību. ES sankciju mērķis ir vājināt Krievijas finanšu pamatus.