Austrija pirms ES deficīta: finanšu ministrs Marterbauers paliek mierīgs!

Austrija pirms ES deficīta: finanšu ministrs Marterbauers paliek mierīgs!

Vienna, Österreich - Austrija gatavojas uzsākt ES deficīta procedūru, kas, domājams, veiks savu gaitu 2025. gada 8. jūlijā. Finanšu ministrs Markuss Marterbauers (SPö) to apstiprināja federālajā padomē. Neskatoties uz šo gaidāmo pasākumu, Marterbauers izteica sevi optimistiski un paskaidroja, ka viņš vispār "nebaidās" par deficīta procedūru. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē pastāvīgu informācijas apmaiņu ar ES un bez valsts "vizuālās administrācijas". Viņš arī uzsvēra, ka viņš negaida negatīvu ietekmi uz Austrijas reitingu un ka kopš dubultā budžeta parādīšanas valdības obligāciju procentu likmju piemaksas salīdzinājumā ar Vāciju ir nedaudz samazinājušās.

Budžeta deficīts Austrijā pagājušajā gadā bija 4,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un 2025. gadā tiek pieņemts jauns parāds no 4,4 % līdz 4,5 %. Tādējādi Austrija pārsniedz ES atļauto trīs procentu robežu. Valdība plāno izkļūt no šīs deficīta procedūras līdz 2028. gadam. Procesiem tiek apdraudēti arī vairākas citas ES valstis, piemēram, Beļģija, Francija un Itālija, kurām šobrīd ir līdzīgas problēmas.

Fiskālais konteksts

Fiskālā padome 2022. gada beigās jau bija paredzējusi deficītu 4,1 % 2025. gadā. Jaunā valdība saskaras ar "budžetam līdzīgu", kas ir divreiz lielāka, nekā paredzēts. Lai virzītu deficīta perspektīvu ar kritisko zīmolu, būtu nepieciešams papildu uzkrājumu pakete no 11 līdz 12 miljardiem eiro. Lai to sasniegtu, federālā valdība līdz 13. maijam plāno īstenot saskaņotos ietaupījumus 6,4 miljardu eiro apmērā.

Tomēr Austrijas ekonomiskās prognozes ir pasliktinājušās. Austrijas Nacionālā banka (OENB) ir labojusi savu izaugsmes prognozi uz leju, kas rada papildu izaicinājumus fiskālajai stabilitātei. Augstāko pētījumu institūts (IHS) un Austrijas Ekonomikas pētījumu institūts (WIFO) arī ir apstiprinājuši, ka budžeta deficīts pārsniedz Māstrihtas kritērijus.

Politiskās reakcijas

Politiskajās rindās ir atšķirīgi uzskati par situāciju. ÖVP, kas veica smagu līniju pret deficīta procesu koalīcijas sarunu laikā, tagad parāda mainītu attieksmi. Valsts sekretāre Barbara Eibinger-Miedl (ÖVP) uzsvēra, ka, ja nepieciešams, var izvairīties no deficīta procesa, lai neapdraudētu ekonomiku ar krasiem pasākumiem. Šī pragmatiskā pieeja varētu būt izšķiroša, ņemot vērā ekonomiskās nenoteiktības.

Turklāt federālais prezidents Aleksandrs van der Bellens brīdināja par iespējamās lejupslīdes izaicinājumiem. Viņš uzsver nepieciešamību parādīt taktu par tērēšanas samazināšanu, lai neapdraudētu ekonomisko stabilitāti. Tas parāda spiedienu, pēc kura Austrija stāv, lai gan tā ir jāsagatavo ES fiskālajiem noteikumiem, nodrošina stingras vadlīnijas jauniem parāda un parāda līmenim.

Austrija ir ne tikai šajā situācijā. Tādas valstis kā Luksemburga, Igaunija un Zviedrija nekad nav izgājusi deficīta procesu, savukārt Austrija jau bija tādā procesā, kas tika izbeigts 2013. gadā. Mūsdienās septiņas ES valstis veic pārmērīgu deficīta procedūru, un Austrija drīz varētu pievienot, ja ātri tiek veikti pasākumi budžeta konsolidēšanai.