Austrija zem spiediena: Brisele prasa ātrāku izeju no fosilijām!
Austrija zem spiediena: Brisele prasa ātrāku izeju no fosilijām!
Vienna, Österreich - Eiropas Komisija asi kritizēja Austriju, galīgajā novērtējumā par nacionālajiem enerģijas un klimata plāniem (NEK) un aicina ātri īstenot pasākumus, lai samazinātu fosilo kurināmo un atjaunojamo enerģiju veicināšanu. Trešdien Briselē publicētajā dokumentā Komisija atzīmē, ka Austrijas galīgais plāns ir iesniegts novēloti un tagad tas ir jāīsteno steidzami, lai sasniegtu saskaņotos klimata mērķus. Austrija savu galīgo NEKP prezentēja 2024. gada 18. decembrī, gandrīz sešus mēnešus pēc 2024. gada 30. jūnija termiņa. Šī kavēšanās bija saistīta ar strīdiem starp ÖVP un zaļumu valdības koalīcijām.
Austrija līdz 2030. gadam ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 54 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu, un ES var sasniegt daudzsološā ceļā. Tomēr ES varas iestādes kritizē, ka daži iepriekšējo plāna vērtējumu ieteikumi nav pietiekami īstenoti. Ceturtā daļa no emisiju samazināšanas Austrijā vēl nav pilnībā ieviesta. Komisija ir ieteikusi papildu pasākumus, piemēram, samazināt fosilā kurināmā subsīdiju un oglekļa atdalīšanas un uzglabāšanas ieviešanu, lai savlaicīgi sasniegtu 2030. gada mērķus.
Prasības no Briseles
Komisija prasa esošās subsīdijas fosilā kurināmā un detalizētu absolvēšanas grafiku. Turklāt nekavējoties jāveicina ēku termiskās atjaunošanas veicināšana un atjaunojamo enerģiju izmantošana. Būtiska ir arī apkures sistēmu modernizācija. Atbalstošas sistēmas izveidošana atjaunojamo enerģiju visās nozarēs ir stingri ieteicama, lai informētu pilsoņus un uzņēmumus par finansēšanas iespējām un atjaunojamo tehnoloģiju priekšrocībām.
NEKP pamats ir Federālās vides aģentūras WAM scenārijs (ar papildu pasākumiem). Tas apskatīja siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, pamatojoties uz nolemto likumdošanas iniciatīvām un programmām. Pašreizējie pasākumi nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisiju tirdzniecības sistēma, līdz 2030. gadam varētu samazināt par 35 procentiem salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tomēr tas nozīmē, ka Austrija joprojām ir 13 procentpunktu attālumā no ES mērķiem. Šim nolūkam ieinteresēto personu, NVO un politisko partiju sabiedriskā konsultācija ir paredzēta, lai apkopotu un pārbaudītu ierosinājumus samazināšanas panākšanai.
ES klimata aizsardzības politika un mērķi
ES klimata aizsardzības politikas kontekstā mērķis ir samazināt klimata pārmaiņu ietekmi un samazināt vides un klimata kaitējošās darbības. Tas tiek darīts saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes līgumu. Ilgtermiņa stratēģijas ietvaros "tīra planēta visiem", ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES zaļais darījums, kas pieņemts 2019. gada decembrī, veido tā izaugsmes stratēģiju.
Centrālais instruments ir nacionālie enerģijas un klimata aizsardzības plāni (NECP), kas ir saistoši visām dalībvalstīm, lai stratēģiski plānotu emisiju samazināšanu un atjaunojamo enerģiju paplašināšanos. ES ir arī izveidojusi arī likumīgā ietvara nosacījumus, piemēram, ES klimata likumus, kas tika izlemti 2021. gada jūlijā, kas līdz 2050. gadam likumīgi noenkuroja siltumnīcefekta gāzu neitralitāti un līdz 2030. gadam samazinājās emisijas par 55 procentiem.
Komisija turpina strādāt pie stratēģijām, lai nodrošinātu klimata politikas mērķus, un 2024. gada pavasarī ierosināja samazināšanas galamērķi 2040. gadam, kas cenšas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. Pasākumi, piemēram, repower ES pakete, vajadzētu paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un samazināt atkarību no fosil fueliem.
Briseles spiediens netiks pakļauts, un nākamie mēneši būs izšķiroši Austrijas klimata politikai.
Lai iegūtu papildinformāciju par pašreizējo attīstību un ieteikumiem klimata un enerģētikas politikā, apmeklējiet rakstus no viennana.at , "https://www.umweltbundamt.at/news230704"> Vides bundesamt.at un DetailsOrt Vienna, Österreich Quellen
Kommentare (0)