Ziemeļeiropa trauksmē: slepeni plāni pret Krievijas draudiem!

Ziemeļeiropa trauksmē: slepeni plāni pret Krievijas draudiem!

Südwesten Finnlands, Finnland - Saspīlējums starp Ziemeļeiropu un Krieviju ir sasniedzis kritisku punktu, kas daudziem reģiona valdības vadītājiem lika pulcēties, lai apspriestu satraucošos notikumus. Dānijas premjerministrs Mette Frederiksens pauda lielas bažas, ka Krievija šobrīd nav mierā. Viņa atsaucās uz uzbrukumiem, kas notika pagājušajā nedēļas nogalē, un kritizēja pretrunas starp miera sarunām, kuras dienas laikā notiek prezidents Vladimirs Putins, un Ukrainas nakts bombardēšanu.

Somijas premjerministrs Petteri Orpo steidzami brīdināja, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds Eiropai. Bīstamības ir sarežģītas un slēgtas militāras problēmas, kiberuzbrukumi un starpgadījumi Baltijas jūrā, ieskaitot kaitējumu Setsekabeln. Somijas valdības, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes valdības vadītāji tikās Somijas dienvidrietumos, lai precīzāk apspriestu šos riskus, un vācu federālais kanclers Frīdrihs Merzs (CDU) bija klāt, lai iepazītu piecus NATO partnerus.

Bruņu izdevumu un ieroču piegādes palielinājums

Samita ietvaros Merzs paziņoja, ka neviena diapazona ierobežojumi nav piemēroti ieroču piegādēm Ukrainai. Šo lēmumu uzskatīja par problemātisku SPD politiķis Ralfs Stegners, kurš pieprasīja vairāk diplomātisko centienu. Kreisais frakcijas līderis Sören Pellmann pat brīdināja, ka smago ieroču piegāde nevar ne tikai izbeigt konfliktu Ukrainā, bet arī saasināties. Politolists Tomass Jägers vienlaikus brīdināja par iespējamām ASV sankciju pret Krieviju postošajām sekām, kas varētu izraisīt Maskavas reakciju.

Militārajā kontekstā pulkvedis Reisners no NATO ziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki bloķē Ukrainas karaspēka krājumus centrālajā frontes posmā. Mercs arī paziņoja, ka viņš ir spiediens uz Ungāriju un Slovākiju, lai mainītu viņu politiku tuvu Krievijai, savukārt Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj trešdien Berlīnē tiek gaidīts, ka viņš apspriedīs pašreizējos pasākumus.

Hibrīdi draudi un kiberuzbrukumi

NATO arvien vairāk tiek pakļauts hibrīdiem uzbrukumiem, piemēram, kiberuzbrukumiem un sabotēšanas failiem, kuru mērķis ir destabilizēt dalībvalstu kritisko infrastruktūru. Cita starpā to var redzēt nesenajos incidentos, kuros Baltijas jūras Baltijas jūrā ir bojāti bojājumi, kuru cēloņi līdz šim ir bijuši neskaidri. Eksperti brīdina, ka šādu uzbrukumu biežums un intensitāte pagātnē ir palielinājusies un efektīva NATO reakcija neizdevās.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte skaidri norādīja, ka slepenā dienesta informācijas apmaiņa ir jāinformē, un uzsvēra nepieciešamību pārskatīt stratēģiju, lai aizstāvētu šos hibrīdu draudus. Pastāv īpašas bažas par zemūdens infrastruktūras neaizsargātību, kuru kritika tiek novērtēta kā īpaši augsta. Tā vietā, lai saglabātu tos atkarīgus no šīm infrastruktūrām, Krievija varētu izmantot savu neaizsargātību saviem pasākumiem.