Fritz Hasenöhrl ieguldījuma fizikā slēptā nozīme
Fritz Hasenöhrl, dzimis 1874. gada 30. novembrī Vīnē, bija ievērojams fiziķis, kura darbs pie kustīgā dobuma radiācijas deva būtisku ieguldījumu elektrodinamikas izstrādē. Viņa apsvērumi par saikni starp radiācijas enerģiju un masu, ko viņš jau izdarīja pirms relativitātes teorijas formulēšanas, ir vēsturiski. Volfgangs Pauli vēlāk uzslavēja Hasenöhrl zināšanas, kamēr viņš arī norādīja, ka fiziķu secinājumiem ir jāuzlabo.
Pamatprincipus, uz kuriem Hasenöhrl bija balstīts uz viņa teorijām, varēja saprast pilnīgi neatkarīgi no relativitātes teorijas. Viņa darba īpašā lieta bija tā, ka viņš saistīja kustīgā starojuma enerģijas impulsu ar ieliktņa masu. Tā rezultātā viņš bija pirmais, kurš atzina, kā elektromagnētiskā enerģija veicina starojošā ķermeņa masu. Neskatoties uz šo sagatavošanās darbu, Hasenöhrl teorija netika pilnībā atzīta, jo dažos aspektos tā bija ignorējusi svarīgu saikni ar enerģijas masas attiecībām. Šos atklājumus 2011. gadā pārbaudīja tikai amerikāņu zinātnes vēsturnieki Stefans Boughns un Tonijs Rotmans.
Hasenöhrl dzīves ceļš un akadēmiskā karjera
Viņa akadēmiskais ceļš sākās, kad viņš 1892. gadā studēja fiziku un matemātiku Vīnes universitātē, kur viņu mācīja tādi lieli kā Francs Exners, Josefs Stefans un Ludvigs Boltzmans. Šīs personības ir devušas izšķirošus impulsus termodinamikai. Hasenöhrl pārtrauca savus studijas 1894. gadā par viena gada dienestu 4. Dragoner pulkā. Šajā laikā viņš dzīvoja istabā kopā ar rakstnieku Hugo fon Hofmannsthal, kas bija interesanta kultūras apmaiņa.
Pēc atgriešanās universitātē Hasenöhrl ieguva doktora grādu Exnerā 1897. gadā un pēc tam pavadīja laiku Höike Kamerlingh-Lonness Leidenā. Tur viņš, cita starpā, tikās ar vēlāko Nobela prēmijas laureātu Hendriku Antoonu Lorentzu, kas vēl vairāk padziļināja viņa interesi par teorētisko fiziku. 1899. gadā viņš atgriezās Vīnē, apprecējās un sāka profesoru, pēc tam viņš bija pabeidzis savu habilitāciju.
Viņa kursi bija pazīstami ar savu skaidrību un loģisko struktūru, kuru aplēsēja viņa studenti. Viņa slavenākie studenti ir Pols Ehrenfests un Ervins Šrēdingers, pēdējie reiz uzsvēra, ka Hasenöhrl bija būtiski ietekmējusi viņa interesi par teorētisko fiziku.
Hasenöhrl darba ietekme uz fiziku
Procesi, kas saistīti ar relativitātes attīstību, liecina, ka Alberts Einšteins 1905 nezina Hasenöhrl darbu un tāpēc neredzēja iemeslu viņam piedēvēt prioritāti. Šķiet, ka Hasenöhrl bija atzinis skaidru ieskatu sava darba robežās un neapšaubīja Einšteina sniegumu. Viņš saprata, ka relativitātes teorija ir pilnīgi jauna, visaptveroša pieeja fizikai.
Tomēr viņa darbs joprojām ir nozīmīgs, it īpaši fizikas vēsturē, un tas bieži tiek minēts akadēmiskos diskursos. Fritz Hasenöhrl raksti un teorijas joprojām tiek apspriestas, un zinātnieki joprojām ir ieinteresēti aizvērt nepilnības pagātnē un ievērojamās idejas, kuras viņš izvirzīja mūsdienu fizikas kontekstā.
Hasenöhrl rakstu par fiziku novērtēšana ir ne tikai viņa akadēmiskā darba princips, bet arī aizraujoša nodaļa zinātnes vēsturē, kā rakstā
.sidebar {
width: 300px;
min-width:300px;
position: sticky;
top: 0;
align-self: flex-start;
}
.contentwrapper {
display: flex ;
gap: 20px;
overflow-wrap: anywhere;
}
@media (max-width:768px){
.contentwrapper {
flex-direction: column;
}
.sidebar{display:none;}
}
.sidebar_sharing {
display: flex;
justify-content: space-between;
}
.sidebar_sharing a {
background-color: #e6e6e6;
padding: 5px 10px;
margin: 0;
font-size: .95rem;
transform: none;
border-radius: 5px;
display: inline-block;
text-decoration: none;
color:#333;
display: inline-flex;
justify-content: space-between;
}
.sidebar_sharing a:hover {
background-color: #333;
color:#fff;
}
.sidebar_box {
padding: 15px;
margin-bottom: 20px;
box-shadow: 0 2px 5px rgba(0, 0, 0, .1);
border-radius: 5px;
margin-top: 20px;
}
a.social__item {
color: black;
}
.translate-dropdown {
background-color: #e6e6e6;
padding: 5px 10px;
margin: 0;
font-size: .8em;
transform: none;
border-radius: 5px;
display: inline-block;
text-decoration: none;
color: #333;
margin-bottom: 8px;
}
.translate-dropdown {
position: relative;
display: inline-flex;
align-items: center;
width: 100%;
justify-content: space-between;
height: 36px;
}
.translate-dropdown label {
margin-right: 10px;
color: #000;
font-size: .95rem;
}
.article-meta {
gap:0 !important;
}
.author-label, .modified-label, .published-label, modified-label {
font-weight: 300 !important;
}
.date_autor_sidebar {
background-color: #e6e6e6;
padding: 5px 10px;
margin: 0;
font-size: .8em;
transform: none;
border-radius: 5px;
text-decoration: none;
color: #333;
display: flex;
justify-content: space-between;
margin-bottom: 8px;
}
.sidebar_autor {
background: #333;
border-radius: 4px;
color: #fff;
padding: 0px 5px;
font-size: .95rem;
}
time.sidebar_time, .translateSelectlabel, sidebar_time {
margin-top: 2px;
color:#000;
font-style:normal;
font-size:.95rem;
}
.sidebar_updated_time {
background-color: #e6e6e6;
padding: 5px 10px;
margin: 0;
font-size: .8em;
transform: none;
border-radius: 5px;
text-decoration: none;
color: #333;
display: flex;
justify-content: space-between;
margin-bottom: 8px;
}
time.sidebar_updated_time_inner {
background: #333;
border-radius: 4px;
color: #fff;;
padding: 2px 6px;
}
.translate-dropdown .translate {
color: #fff; !important;
background-color: #333;
}
.translate-dropdown .translate:hover {
color: #fff; !important;
background-color: #b20e10 !important;
}
.share-button svg, .translate-dropdown .translate svg {
fill: #fff;
}
span.modified-label {
margin-top: 2px;
color: #000;
font-size: .95rem;
font-weight: normal !important;
}
.ad_sidebar{
padding:0;
border: none;
}
.ad_leaderboard {
margin-top: 10px;
margin-bottom: 10px;
}
.pdf_sidebar:hover {
background: #b20e10;
}
span.sidebar_time {
font-size: .95rem;
margin-top: 3px;
color: #000;
}
table.wp-block-table {
white-space: normal;
}
input {padding: 8px;width: 200px;border: 1px solid #ddd;border-radius: 5px;}
.comments { margin-top: 30px; }
.comments ul { list-style: none; padding: 0; }
.comments li { border-bottom: 1px solid #ddd; padding: 10px 0; }
.comment-form { margin-top: 15px; display: flex; flex-direction: column; gap: 10px; }
.comment-form textarea { width: 100%; padding: 8px; border: 1px solid #ddd; border-radius: 5px;}
.comment-form button { align-self: flex-start; background: #333; color:#fff; border:0; padding:8px 15px; border-radius:5px; cursor:pointer; }
.comment-form button:hover { background: #b20e10; }
Kommentare (0)