NATO izlemj par vēsturisko uzlabošanas programmu pret Krieviju!

NATO izlemj par vēsturisko uzlabošanas programmu pret Krieviju!

Brüssel, Belgien - NATO šodien sanāksmē Briselē izlēma visaptverošu jaunināšanas programmu, kas tika raksturota kā lielākā kopš aukstā kara. Tas tiek darīts saistībā ar pieaugošajiem Krievijas draudiem, kas prasa ievērojamu dalībvalstu preventīvo un aizsardzības prasmju pieaugumu. ASV aizsardzības ministrs Pīters Hegsets paziņoja, ka drīz var sasniegt vienošanos par valsts aizsardzības izdevumu pieaugumu. Pēc NATO ģenerālsekretāra Marka Rutte teiktā, tā ir "vēsturiska" programma, kas izvirza jaunus mērķus sabiedroto militārajām prasmēm.

Jaunās aizsardzības vadlīnijas ir balstītas uz izlūkošanas novērtējumu par pašreizējo draudu situāciju. Militāro prasmju vadlīnijas īpaši palielināja par aptuveni 30 procentiem, kas noved pie plānotajiem aizsardzības izdevumiem vismaz 3,5 procentus no valsts IKP. Turklāt 1,5 procenti no IKP tiek plānoti aizsardzības pamatiem. Ilgtermiņa mērķis nodrošina vispārēju kvotu piecu procentu no IKP aizsardzības izdevumiem. Hegseth bija optimistiski noskaņots, ka Amerikas Savienotās Valstis panāks vienprātību, pat ja dažas valstis joprojām vilcinās, bet varētu būt pārliecinātas.

Polija ceļā uz militāro varu

Tajā pašā laikā Polija stingri piespieda savu militāro bruņojumu. Aizsardzības ministrs Mariusz Błaszczak uzsver, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta miera nodrošināšanai, savukārt valsts ir pabeigusi lielus bruņojuma darījumus, īpaši Dienvidkoreju. Šajā sadarbībā ietilpst desmit jaunu tvertņu un 24 Haubicen iegāde. Pa to laiku Vācija pēdējos desmit mēnešos ir devusi tikai 14 bruņotas ēnas Ukrainai, kas norāda uz vācu bruņoto spēku grūtībām modernizācijā.

Militārā kārtība Polijā varētu radīt stratēģiskas priekšrocības Centrāleiropā, jo valsts līdz 2035. gadam plāno paplašināt savu armiju līdz 300 000 karavīriem. Kamēr Polija jau var mobilizēt 123 000 karavīru, saskaņā ar NATO teikto, Bundeswehr ir mobilizējams spēks - 189 000 karavīru. Ar 1,3 miljoniem karavīru Amerikas Savienotās Valstis joprojām ir lielākā NATO armija.

Aizsardzības izdevumi Ukrainas konflikta ietekmē

Turpmākā NATO aizsardzības izdevumu attīstība ir arī reakcija uz Krievijas uzbrukuma karu Ukrainai. Saskaņā ar pašreizējiem ziņojumiem paredzēts, ka NATO štati 2024. gadā aizsardzībai, kas aizsardzībai, būs aptuveni 2,71 procents no viņu IKP, kas atbilst kopumā aptuveni 1,5 triljoniem USD. Īpaši Eiropas sabiedrotie un Kanāda ir apstiprinājuši savu pienākumu palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,02 procentiem no IKP.

Attīstība Polijā ir ievērojama, jo valsts ir augstākajā līmenī ar likmi 4,12 procenti no IKP aizsardzības izdevumiem. Turpretī tādas valstis kā Spānija un Luksemburga aizsardzībai ir plānojušas tikai 1,28 un 1,29 procentus no IKP. Palielinātie NATO valstu izdevumi ir ne tikai reakcija uz ārējiem draudiem, bet arī iekšējo diskusiju rezultāts, kurās dažas valstis, piemēram, čehu valdības vadītājs, ir atvērti lielākiem aizsardzības izdevumiem

Kopumā pašreizējā NATO valstu drošības situācija atspoguļo ne tikai ģeopolitiskos izaicinājumus, bet arī pārdomu aizsardzības politiku, ko raksturo aizsardzības izdevumu pieaugums un resursu mobilizēšana.

Visaptverošie plāni un starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību Eiropā. Gaidāmie lēmumi un to ieviešana parādīs, kā NATO rīkosies, saskaroties ar izaicinājumiem.

Papildinformācija par pašreizējo attīstību ir atrodama ziņojumos par vol.at , t-online.de un tagesschau.de .