Magnuss Brunners: Jaunais EPP viceprezidents un viņa izaicinājumi!

Magnuss Brunners: Jaunais EPP viceprezidents un viņa izaicinājumi!

2025. gada 30. aprīlī Magnuss Brunners tika ievēlēts par Eiropas Tautas partijas (EPP) viceprezidentu. Šo lēmumu atzinīgi novērtēja kanclers Kristians Stokers, kurš uzteica Brunneru kā pieredzējušu eiropieti, kurš vēlas uzņemties atbildību. Tādu izaicinājumu laikā kā karš Ukrainā un mainīgas transatlantiskās attiecības ir ļoti svarīgi, lai Brunners būtu EPP priekšgalā. Manfreds Vēbers tika apstiprināts partijas prezidenta amatā ar iespaidīgu rezultātu, kas uzsver EPP stabilitāti.

Eiropas ministre Klaudija Plakolma uzsvēra Brunnera svarīgo lomu Austrijai Eiropas dienaskārtības veidošanā. Viņasprāt, sadarbība un saliedētība Eiropā ir būtiska, lai risinātu pašreizējos politiskos izaicinājumus. Brunners ir pazīstams ar savu politisko stilu, kam raksturīga konstruktīvu risinājumu un objektīva diskursa veicināšana, kam ir liela nozīme pašreizējā politiskajā vidē.

Brunners par ES iekšlietu un migrācijas komisāru

Papildus lomai EPP Magnusu Brunneru Ursula fon der Leiena ir izvirzījusi par nākamo ES iekšlietu un migrācijas komisāru. Viņa uzdevumos ietilps Patvēruma un migrācijas pakta īstenošana un ES ārējo robežu stiprināšana. Viņa dienaskārtībā ir arī jaunas iekšējās drošības stratēģijas izstrāde. Šajā amatā Brunners saskarsies ar politisko pretestību vairākās ES dalībvalstīs, īpaši saistībā ar ES patvēruma un migrācijas politikas reformu. Piemēram, Nīderlandes valdība ir aicinājusi atteikties no noteiktiem tiesību aktiem, kas rada spriedzi Savienībā.
[Prese]

Vēl viens svarīgs jautājums, kas Brunneram jāprecizē, ir Bulgārijas un Rumānijas dalība Šengenas zonā. Lai gan Komisija to izpildi uzskata par pašsaprotamu, Austrijas federālā valdība to bloķē. Šī situācija norāda uz grūtībām, kas ES jāpārvar migrācijas politikā. Pēc ÖVP delegācijas vadītāja Reinholda Lopatkas teiktā, Brunners tiek raksturots kā “profesionāls”, kurš ir ideāli piemērots galvenajam migrācijas departamentam, savukārt FPÖ šo lēmumu kritizēja kā “politisko šausmu kabinetu”.

Migrācija Eiropā: sarežģīts izaicinājums

Izaicinājumi Eiropas migrācijas politikā nav jauni. Kā liecina pētījums "Eiropa kā galamērķis? Globālās migrācijas nākotne", migrācija un patvērums ir galvenie ES jautājumi. Lai gan potenciālo migrantu apziņā Eiropa ne vienmēr ir galvenais galamērķis, humanitārajai migrācijai un citiem iemesliem joprojām ir nozīmīga loma migrācijas kustībās. Globalizācija ir palielinājusi cilvēku mobilitāti, un ES saskaras ar izaicinājumu pārdomāt savu sistēmu, lai risinātu demogrāfiskās pārmaiņas.

Saskaņā ar Gallup aptauju aptuveni 750 miljoni cilvēku visā pasaulē var iedomāties pārcelšanos uz citu valsti, kas atbilst 15% pasaules pieaugušo iedzīvotāju. Galvenie migrantu galamērķi ir ASV, kam seko tādas Eiropas valstis kā Vācija, Francija un Lielbritānija. Neskatoties uz šiem skaitļiem, 53% ES pilsoņu ir skeptiski noskaņoti pret imigrāciju no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Nav šaubu, ka Magnusam Brunneram būs izšķiroša loma savā jaunajā amatā ES komitejā un EPP viceprezidenta amatā. Gaidāmie izaicinājumi migrācijas un patvēruma politikā prasa ciešu sadarbību un jaunu pieeju, lai apmierinātu mūsdienu vajadzības.
[DW]