Makrons izsauc Putinu uz mieru: cerība uz Ukrainu?

Makrons izsauc Putinu uz mieru: cerība uz Ukrainu?

Rom, Italien - 2025. gada 26. aprīlī Romā notika pāvesta Franciska apbedīšanas dievkalpojums - pasākums, kas arī bija saistīts ar starptautiskām politiskām diskusijām. Šajā kontekstā Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj apmainījās ar idejām par pašreizējiem miera centieniem Ukrainas karā. Makrons vietnē X paziņoja, ka Ukraina ir gatava pieņemt beznosacījumu pamieru. Tajā pašā laikā viņš lūdza Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pierādīt savu vēlmi atrast mieru. Mērķis ir strādāt kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu ar ieroču pārtraukumu un pastāvīgu mieru, kā tas jau tika uzsākts martā dibinātā "labprātīgā koalīcijas" ietvaros. Šo koalīciju vada Francija un Lielbritānija, un tā mērķis ir izstrādāt pamiera plānu, saskaņā ar kuru konsultācijas joprojām notiek bez vienošanās panākšanas.

Prezidents Donalds Trumps, kurš arī Romā tikās ar Selenskyj, šo sanāksmi raksturoja kā "ļoti produktīvu". Trumps redz nepieciešamību izbeigt Krievijas uzbrukuma karu Ukrainā un plānot cīkstēties par Ukrainas prezidentu. Tomēr Selenskyj kategoriski atteicās iztikt bez Krievijas, ko Krievija tika pievienota 2014. gadā, un citām teritorijām Ukrainas austrumos, kurus iestrādāja Maskava. Saskaņā ar ziņojumiem, kas nāk no oe24 , Selenskyj novērtē drošības gatavības nozīmi un pateicoties ASV par atbalstu.

Sarunu stāvoklis

Starptautiskā sabiedrība turpina attīstīt konflikta risinājumus, savukārt Amerikas Savienotās Valstis un Krievija ir iesaistīti diskusijās par iespējamo kara beigām. Ukraina uzstāj, ka Krievijas okupēto teritoriju atgūšana un drošības saikne ar rietumiem uzskata par izšķirošu. Ukrainas vadība uzstāj, lai iesaistītos miera sarunās un nodod visu okupēto teritoriju, ieskaitot Krimu, atgriešanos. Šo nostāju atbalsta Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa, taču Krievija ir nelokāma un noraida koncesijas, kas arī apgalvo, ka tā aizņemto teritoriju tiek aneksēta.

Pēdējās sarunās tika runāts arī par iespējamu izejvielu līgumu starp Ukrainu un ASV, kas jāparaksta, tiklīdz puses ir gatavas. Tomēr šī iniciatīva atrodas telpā un joprojām tiek risināta bez drošības garantijām. Politiskajā ainavā ir arī neskaidrības par Vācijas lomu, savukārt Olafs Šolcs aicina bombardēt bruņojumu. Turklāt Annalena Baerbock reklamē, ka Vācija pievienojas “The Ween Coalition”, lai sniegtu finansiālu atbalstu Ukrainai un nodrošinātu ciešāku koordināciju ar ASV.

Plānotajām diskusijām un samita sanāksmēm, ieskaitot ES īpašo samitu Ukrainai, kas paredzēta 6. martā, vajadzētu ne tikai noskaidrot Ukrainas militāro atbalstu, bet arī virzīt uz priekšu Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Nesaskaņas ES par militāro atbalstu kļūst par kritisku jautājumu, savukārt Amerikas Savienotās Valstis sarunās prasa pieprasījumu pēc koncesijas no Ukrainas. Sīkāka informācija ziņo tagesschau un tagesschau .