Klimata mērķi 2030. gadā briesmās: ES MP nepieciešama noteikta rīcība!

Klimata mērķi 2030. gadā briesmās: ES MP nepieciešama noteikta rīcība!

Österreich, Land - 2025. gada 1. jūnijā zaļā ES MP Lena Šilings pauda ievērojamas bažas par zaļā darījuma iespējamo vājināšanos un tā sekām Eiropas Savienības klimata mērķiem līdz 2030. gadam. Zeitung] (https://www.kleinezeitung.at/service/newsticker/chronik/19747932/erreichen-der-eu-llimaziele-fuer-2030-ist-kein-selbstlaeufer) ir pārliecināti, ka ir sasniedzami mērķi, bet tas ir atpakaļ, lai izvairītos no aizmugures. Šilings kritizēja, ka tādi būtiski noteikumi kā piegādes ķēdes likums un ilgtspējības ziņošana jau ir novājinātas.

Aleksandrs Bernhubers, ÖVP locekļa loceklis, apstiprināja, ka ir jāievēro esošie likumi. Viņš arī uzsvēra, ka autobūves nozarē ir iespējas elastīgi, neapdraudot saskaņotos klimata mērķus. Tomēr ES vides aģentūra EEA brīdināja, ka astoņas dalībvalstis pārsniedz to ikgadējos emisiju piešķīrumus, kas varētu negatīvi ietekmēt klimata mērķus.

Austrijas izaicinājumi

Austrija ir daudzsološa ceļā, lai sasniegtu savu mērķi mīnus 48 procentus līdz 2030. gadam. Tomēr, lai ievērotu noteiktos mērķus, ir nepieciešama ātra nacionālo enerģijas un klimata plānu (NEKP) īstenošana. Vides ministrs Norberts Tettschnig uzsvēra, ka svaigiem finanšu sistēmas apstākļiem var būt nepieciešami NEKP pielāgojumi. Klimata mērķu neveiksme varētu izraisīt arī ievērojamas finansiālas sekas, kuras Finanšu ministrija lēš, ka līdz 2030. gadam ir 4,7 miljardi eiro.

Turklāt pētījums brīdināja, ka pēcpārbaudes izmaksas var mainīties no 373 miljoniem eiro līdz 5,9 miljardiem eiro atkarībā no CO2 cenām un emisijas scenārijiem. EEZ arī prognozē, ka nākotnē varētu palielināties to valstu skaits, kas pārsniedz to nacionālās emisijas robežas, un tas varētu dot skartajām valstīm iespēju iegādāties emisiju piešķīrumus no citām valstīm.

Klimata stratēģijas un zaļais darījums

Saistībā ar zaļo darījumu noteiktie klimata mērķi 2030. gadam ir daļa no visaptveroša ES plāna, kurā ņem vērā arī aprites ekonomiku. 2020. gada martā ES komisija iepazīstināja ar savu rīcības plānu ilgtspējīgas prakses veicināšanai, kas jāīsteno visā produktu dzīves ciklā. Šī plāna mērķis ir samazināt atkritumu ražošanu un veicināt ilgtspējīgu patēriņu. Vienkārši sakot, galvenā uzmanība tiek pievērsta mazāk atkritumiem un vairāk atkārtotai izmantošanai, kam ilgtermiņā vajadzētu veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā arī uz prognozētajām tendencēm dažādās nozarēs, kuru pamatā ir ievērojams emisiju samazinājums, tātad ES klimata darbība.

[Eiropas Komisija] (https://www.europarl.europa.eu/topics/en/article/202006181513/green-deal-to-a-hlimate- Neutral-and-sutable-eu) jau ir informēts par plašo ietekmi uz zaļu darījumu veicināšanu, kas tiek pieņemti. Pārdevēji tiek mudināti remontēt produktus, ja vien tos nav ekonomiski lētāk. Šī stratēģija ir būtisks solis ceļā uz klimata neitrālu un ilgtspējīgu Eiropu.