Kārners Parīzē: drošas ES robežas un pārtrauciet nelikumīgu migrāciju!

Kārners Parīzē: drošas ES robežas un pārtrauciet nelikumīgu migrāciju!

Paris, Frankreich - Iekšlietu ministrs Gerhards Karners (ÖVP) dodas uz Parīzi, lai tiktos ar savu Francijas kolēģi Bruno Retaileau. Sanāksmes uzmanības centrā ir kopīgi pasākumi pret nelikumīgu migrāciju un velkoņiem, kā ziņo [OE24]. Kārners uzsver nepieciešamību aizsargāt ES ārējās robežas un piespiest deportācijas no Eiropas, kuras viņš uzskata par būtisku kopējai Eiropas patvēruma sistēmai (GEA).

Vēl viena sarunas galvenā tēma ir ES patvēruma un migrācijas paketes ieviešanas steidzamība. Tiek uzsvērts, ka ES ārējo robežu atvērta struktūra ļauj migrantiem veikt patvēruma lietojumprogrammas, pat ja daudzas no šīm lietojumprogrammām tiek noraidītas pēc tam. Šo problēmu atzīst ES komisija, kas strādā pie jauna geas, kuras detaļas vēlas 23. septembrī iepazīstināt ar komisijas vadītāju Ursulu fon der Leyen, kā to var lasīt [FPOE] informāciju.

Eiropas migrācijas politikas izaicinājumi

izaicinājumi, kas rodas no pašreizējās migrācijas situācijas, ir dažādas. Dublinas līgums atstāj atbildību par patvēruma pieteikumiem pirmajā ES valstī, kurā ienāk migrants. Tādas valstis kā Grieķija un Itālija ir īpaši uzsvērta, jo tās bieži darbojas kā pirmie kontaktpunkti. No otras puses, Austrija un Vācija cieš arī no liela patvēruma meklētāju skaita, kaut arī viņi nav pie ārējās robežas.

Īpaši nopietna problēma joprojām ir nepietiekams nelegālo migrantu deportāciju skaits. 2019. gadā 514 000 trešo cilvēku pilsoņi saņēma rīkojumu par izlidošanu, bet tikai 162 000 atstāja ES. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 650 000 trešo cilvēku pilsoņu turpina dzīvot nelegāli ES. Spiediens uz esošo sistēmu pieaug, jo trūkst praktisku risinājumu, lai uzlabotu situāciju, kas skaidri aprakstīta [FPOE] analīzēs.

Legāla migrācija kā risinājuma pieeja

Vēl viens aspekts, kas pieder migrācijas debatēm, ir nepieciešamība izveidot likumīgus migrācijas ceļus. Pārcelšanās varētu dot aizsardzību tieši ES, kas samazinātu atkarību no velkoņiem. Piemēram, 2019. gadā aptuveni 31 000 cilvēku ieradās ES caur pārvietošanas objektīvu, bet vairāk nekā 720 000 patvēruma pieteikumu tika iesniegti.

Turklāt Eiropas ekonomikai ir svarīgi augsti kvalificēti darbinieki no valstīm, kas nav ES. 2023. gadā apmēram 89 000 cilvēku saņēma ES zilo karti, un Vācija demonstrēja lielāko daļu. Šis likumīgais veids ir svarīgs darba tirgum, kā liecina jaunākā [Eurostat] statistika. Nepieciešamība ievest apmācītos speciālistus ES joprojām ir svarīgs apsvērums migrācijas politikas kontekstā.

Gaidāmais dialogs starp Kārneru un Retaileau varētu būt izšķirošs turpmākajai ES migrācijas politikai. Abi ministri saskaras ar izaicinājumu ieviest efektīvus risinājumus, kas garantē gan ārējo robežu drošību, gan uzlabo migrācijas tiesisko regulējumu.