Katra otrā kopiena apdraud finanšu sabrukumu - rīkojieties tagad!
Katra otrā kopiena apdraud finanšu sabrukumu - rīkojieties tagad!
St. Pölten, Österreich - Austrijas pašvaldību finansiālais stāvoklis ir dramatisks. Saskaņā ar pašreizējo brīdinājums par cludreg. Pagājušajā gadā pašvaldību sabiedrības deficīts - bez Vīnes - samazinājās par drausmīgu vienu miljardu eiro. Prognozes izskatās drūmas: līdz 2028. gadam katru otro pašvaldību var klasificēt kā lejupslīdes kopienu, ja netiks īstenotas pamatprefektīvas.
Šīs rūpes iemesli bažām ir sarežģīti. Īpaši sarežģīti izdevumi federālajās ienākumu daļās un īpašuma nodokļa reformas trūkums pašvaldību finansēs. Pēc inflācijas efekta un vispārējā ekonomiskā situācija arī veicina pasliktināšanos. Turklāt personāla izmaksu, aizdevuma procentu un enerģijas izmaksu palielināšana apgrūtina pašvaldību izlaides pusi.
Pirmie pasākumi un prognozes
st. Pöltens mērs Matiass Stadlers (SPö) kritizē tik saukto "pārklājuma teroru" un uzsver, ka īpaši ietekmē Austriju un Karintiju. Neskatoties uz pasākumiem, kas jau ir pārejoši no pašreizējās valdības programmas, pilsētām un pašvaldībām ir jāglābj tālāk. Ietaupījumiem varētu būt nopietnas sekas, īpaši izglītības un brīvprātīgā darba jomā.
KDZ līdz 2028. gadam ir atjauninājusi savu prognozi par kopienas finanšu attīstību un uzrāda vairākus scenārijus:
- Pirmais scenārijs: nav pretpasākumu, uz pusi uz pusi rīkoties, katra otrā kopiena kļūst par draudzi.
- Otrais scenārijs: Augstākas maksas, personāla un darbības standartu samazināšana, ietaupījumi par 375 miljoniem eiro gadā, samazinot ieguldījumus par 10%.
- Trešais scenārijs: nav ietaupījumu pasākumu, īpašuma nodokļa pielāgošana un ramble dinamika, 560 miljoni eiro gadā, palielinot īpašuma nodokli un samazinot līdzfinansēšanas saistības.
Lai ilgtspējīgi uzlabotu finanses, varētu apsvērt dažādus pasākumus. Tas ietver pašvaldību noraidīšanu no atbildības par finansējumu par sociālo un veselību, kā arī īpašuma nodokļa reformu. Sabiedrības sadarbības veicināšana un nodevu pielāgošana varētu arī veicināt stabilitāti.
Ekonomikas ietvars un nākotnes izredzes
Vēl viena Kommunal.at analīze. Plānotie federālie projekti varētu arī pastiprināt situāciju. KDZ prognozē, ka līdz 2025. gada beigām 45 % Austrijas kopienu vairs nespēs finansēt viņu notiekošo darbību. Tas padara būtisku pašvaldības budžeta finansējuma būtisku reformu.
Kritika tiek praktizēta arī pret pašvaldību uzdevumu paplašināšanu, kas bieži nav saistīta ar atbilstošajiem finanšu resursiem. Nepieciešama novatoriska pieeja izmaksu samazināšanai, piemēram, vecāku lielāka integrācija bērnudārza aprūpē vai zvana un kolektīvu autobusu sistēmu izveidošana lauku apvidos, jo pašvaldībām nav nepieciešamo līdzekļu.
Noslēgumā jāatzīmē, ka pašvaldības saskaras ar milzīgām problēmām, kurām nepieciešama ātra federālo un štatu politiķu rīcība. Municipalities deficīts nevar aplūkot izolēti. Tās ir daļa no galvenās problēmas, kas ietekmē valsts finanšu politiku. Uz šī fona ir nepieciešami solidaritāte un kopīgi centieni, lai ilgtermiņā stabilizētu pašvaldību finanses.| Details | |
|---|---|
| Ort | St. Pölten, Österreich |
| Quellen | |