Itālija zem spiediena: rekordliels migrantu skaits un skandāls par patvēruma procedūrām!

Itālija zem spiediena: rekordliels migrantu skaits un skandāls par patvēruma procedūrām!

Rom, Italien - Itālija arvien vairāk saskaras ar migrantu vilni. Šodien exxpress jau ir ienākuši šajā valstī kopš 2025. gada sākuma. Tas ir satraucošs pieaugums, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, kad mazāk nekā 20 000 migrantu bija. Iekšlietu ministrs Matteo Pianedosi šo pieaugumu attiecina uz pieaugošo nestabilitāti Lībijā un pauž bažas par iespējamiem terorisma draudiem, kas varētu rasties no šī nestabilā reģiona. <

Itālija kopš gada sākuma jau ir atgriezusi 30 cilvēkus no deportācijas centriem Albānijā uz savām dzimtenēm. Visi deportētie bija zināmi policijai un tika nogādāti Albānijas centros tikai tad, ja viņi tiktu klasificēti kā sociāli bīstami. Pašreizējā Itālijas valdības procedūra īsteno tā dēvēto “Albānijas modeli”. Migranti, kas tiek uzņemti Vidusjūrā, ir tieši nogādāti ierakstu centros Albānijā, kur pēc tam Itālijas amatpersonas ātri izlemj par viņu patvēruma pieteikumiem ātrajā procedūrā.

Eiropas cilvēktiesību konvencija fokusā

Papildus pieaugošajam migrantu skaitam diskusija par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju kļūst skaļāka. Deviņas ES valstis, ieskaitot Itāliju, ir parakstījušas atklātu vēstuli, kurā ir nepieciešams pārskatīt šīs konvencijas interpretāciju. Šī iniciatīva seko Itālijas premjerministra Giorgia Meloni sanāksmei ar Dānijas premjerministru Mette Frederiksenu, un to atbalsta arī tādas valstis kā Polija, Austrija un Beļģija. Parakstītāji apgalvo, ka starptautiskā situācija ir mainījusies būtiska un tāpēc prasa lielāku darbības jomu valsts līmenī saistībā ar deportācijām.

Amnesty International ir kritiski pieņēmis šīs prasības. Organizācija brīdina par iespējamu uzbrukumu cilvēktiesībām un apgalvo, ka tiesību uz apdraudēto personu aizsardzību ierobežošana apšauba cilvēktiesību universālumu. EP deputāts Ēriks Marquardt aprakstīja atklāto vēstuli kā "skandalozu soli" un lūdza Vācijas federālo valdību kampaņu par migrantu tiesībām.

politiska aizskaršana pret ES

Premjerministrs Meloni iet vienu soli tālāk ar savu politisko ofensīvu pret Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT). Izmantojot atklāto vēstuli, viņa apsūdz ECT, lai interpretētu konvenciju pārāk tālu un grautu nacionālu valstu demokrātisko suverenitāti. Viņa jau ir uzsvērusi, ka ģeopolitiskā realitāte ir krasi mainījusies kopš cilvēktiesību konvenciju aizraušanās pēc Otrā pasaules kara.

Parakstīšanas valstis, kas uzsver viņu uzskatus diskusijā par pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, vēlētos vairāk ietekmēt nacionālos lēmumus attiecībā uz migrāciju nākotnē. Šī iniciatīva varētu izraisīt ilgtermiņa izmaiņas Eiropas darījumos ar migrāciju.

Šo izaicinājumu vidū ir parādīts gan atbalsts, gan pretestība Itālijā. Kamēr Meloni demonstrē atbalstu iedzīvotāju vidū, kreisās puses un cilvēktiesību organizācijas apšauba viņu politikas pretrunu, kas var būt vērsta pret pamatvērtībām. Nākamās nedēļas būs izšķirošas, jo īpaši ar paredzamo Eiropas Tiesas tiesas spriedumu, kas apgaismo pašreizējo patvēruma procedūru juridisko pamatu Itālijā un Albānijā.