Karstuma viļņu spēki Klaunu zivis sarūk - - atklāta izdzīvošanas stratēģija!

Karstuma viļņu spēki Klaunu zivis sarūk - - atklāta izdzīvošanas stratēģija!

Kimbe Bay, Papua-Neuguinea - Klimata pārmaiņu ietekme uz jūras savvaļas dzīvniekiem ir ne tikai abstrakts jēdziens, bet arī konkrēts dzīvu būtņu uzvedības un fizioloģijas izmaiņās. Pašreizējais pētījums, kas publicēts speciālistu žurnālā "Science Advances" iespaidīgi izgaismo, kā klaunu zivis reaģē uz ārkārtēju ūdens temperatūru. Ņūkāslas universitātes pētījumu grupa analizēja 67 savvaļas klaunu zivju pārus Kimbe Bay, Papua -Jaungvinejā. Piecu mēnešu karstuma viļņa laikā no 2023. gada februāra līdz augustam, kurā ūdens temperatūra pieauga vidēji par četriem grādiem virs normālās vērtības, 100 no 134 eksaminētajām zivīm saruka.

Apmēram 44% no šīm zivīm saruka par dažiem milimetriem, bet 30% vairākas reizes saruka. Tikai aptuveni 25% palika nemainīgi. Tas bija pārsteidzoši, ka nebija atšķirības, sarūkot starp rangu vai dzimumu, bet tika novērots pāris efekts: viena partnera sarūkšana ietekmēja otru. Šķiet, ka šie koordinētie pielāgojumi samazina berzi zivju hierarhiskajās attiecībās, kas uzlabo viņu izdzīvošanas iespējas siltuma fāzē. Faktiski sarūkošajām zivīm bija līdz 78% lielāka izdzīvošanas varbūtība, bet šajos ļoti stresa apstākļos nomira 11 zivis.

Zivju lielums un klimata pārmaiņas

Pētījumi rāda, ka, palielinoties ūdens temperatūrai, palielinās arī skābekļa prasība zivīm, bet ūdenī ir mazāk izšķīdušā skābekļa. Tas nozīmē, ka sarūkšana ir enerģētiska stratēģija, lai spētu izdzīvot pārkaršanas ūdenī. Tomēr šie adaptācijas mehānismi ir ne tikai ierobežoti ar klaunu zivīm; Līdzīgi saraušanās procesi ir notikuši arī citos veidos, piemēram, jūras ķirzakās. Pastāv aizdomas, ka šos notikumus zivju lielumā var novērot arī jūrās, kuras ietekmē klimata pārmaiņas.

Problēmu varētu turpināt savilkt, zvejojot. WWF ziņojums liecina, ka okeāniem ir galvenā loma globālajā klimatā, ražojot skābekli un absorbējot oglekļa dioksīdu. Klimata pārmaiņas arvien vairāk izaicina jūras ekosistēmas, kurām ir negatīva ietekme uz makšķerēšanu. Augošā ūdens temperatūra un augstāks oglekļa dioksīda saturs noved pie siltāka un skābāka ūdens, kas traucē zvejas uzvedībai un ēdienam. Prognozes liecina, ka 99% koraļļu rifu varētu nomirt līdz gadsimta beigām, kas būtu postoši daudzām jūras dzīvībām.

Makšķerēšanas un uztura drošības sekas

Makšķerēšanai mazāki un mazāk kompensēti krājumi nozīmē tūlītējus draudus. Zinātnieki lēš, ka katra papildu grāda Celsija sasilšana varētu izraisīt globālās zvejas potenciāla samazināšanos par vairāk nekā 3 miljoniem tonnu. Jo īpaši jaunattīstības valstis, kurās vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju ir atkarīgas no jūras zvejas. Līdz 2050. gadam zvejnieku daudzumu samazinājums sagaida par 50%, kam varētu būt dramatiska ietekme uz šo reģionu olbaltumvielām bagāto uzturu.

Lai risinātu šos izaicinājumus, būtiska nozīme ir ilgtspējīgām zvejas pārvaldības stratēģijām un novatoriskām akvakultūras pieejām. Zinātnieki uzsver, ka zivju biomasas palielināšanās būtu iespējama līdz 60%, uzlabojot zivju krājumus, ja tiek pārbaudīta globālā sasilšana. Tāpēc WWF iesaka apsvērt zivis kā delikatesi un pievērst uzmanību ilgtspējīgai iepirkuma praksei, lai samazinātu ekoloģisko pēdu un aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību.