Pašvaldības Austrijā: Nepieciešamības nepieciešamās ārkārtas situācijās un reformā!

Pašvaldības Austrijā: Nepieciešamības nepieciešamās ārkārtas situācijās un reformā!

Afritz, Österreich - 2025. gada 23. jūnijā FPö mērs Maximilian Linder un Andreas Rabl rīkoja preses konferenci kā daļu no Pirmās Brīvības mēra dienas, lai norādītu uz Austrijas pilsētu un pašvaldību finansiālajām problēmām. Konferences galvenā tēma bija Austrijas finanšu izlīdzināšana, kas, pēc Rabas teiktā, rada strukturāli vājas, sarūk un novecojot kopienas ar ievērojamām problēmām. Līdzekļu samazināšanās ir saistīta ar emigrācijas un ekonomisko sistēmu apstākļiem, tāpēc finanšu izlīdzināšanas reforma ir neizbēgama.

Rabs norādīja, ka pašreizējais līdzekļu sadalījums, kas galvenokārt balstās uz iedzīvotājiem, ir nelabvēlīgas pašvaldības, samazinoties attīstībai. Lai novērstu šo problēmu, viņš aicināja uz Šveices modeli balstīties uz Šveices modeli, kurā tiek izmantota trīspakāpju kompensācija, izmantojot kravas, resursu un grūtību kompensāciju. Pašlaik tikai 4% no pašvaldību pašvaldību nāk no paša paaugstinātiem nodokļiem, savukārt Šveicē un Islandes pašpārliecinātībā ir 70% un 90%.

Pašvaldību finanšu stāvoklis

Maximilian Linder pievērsās daudzu kopienu arvien nedrošākajai finansiālajai situācijai. Tie ne tikai nespēj samaksāt algas, bet arī saskaras ar dažādiem jauniem uzdevumiem, piemēram, bērnu aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem. Prognozes liecina, ka 2019. gadā palika 47% no pašvaldību uzdevumu peļņas akcijām, lai gan 2025. gadā tas būs tikai 38%.

Pašvaldību finanšu prognoze līdz 2027. gadam parāda pieaugošās ieņēmumu izdevumu šķēres pat pēc jaunās finanšu izlīdzināšanas. Paredzams, ka ap katru otro kopienu būs negatīvs bezmaksas finansiālais padoms. Tas ir īpaši satraucoši, jo prasības kopienām klimata aizsardzības un mobilitātes palielināšanās jomās. Daudzām pašvaldībām būs grūti finansēt nepieciešamās investīcijas, jo to izdevumi palielinās ātrāk nekā ienākumi.

perspektīvas par nākotnes finansēšanas izaicinājumiem

Saskaņā ar KDZ - administratīvo pētījumu centra pētījumu, pašvaldību likviditāte līdz 2023. gadam paliks zemā līmenī, līdzīgi kā 2020. gadā. Jo īpaši tiek prognozēts arvien vairāk lejupslīdes kopienu bez finanšu iespējām to nākotnes plānošanā. Nākotnē sabiedrisko uzkrājumu līmenis samazināsies arī no 13 līdz 15 procentiem līdz tikai 5 līdz 9 procentiem.

Pašvaldību ienākumu daļas, kas veido apmēram 40% no viņu ienākumiem, 2024. gada līdz 2027. gadam palielināsies tikai par 2,5 līdz 4,9 procentiem gadā. Tāpēc nevar segt pieaugošos izdevumus, kuru cenu pieaugums un augstākas materiālas un personāla izmaksas ir saistītas. Tāpēc svarīgas investīcijas, it īpaši klimata draudzīgas infrastruktūras jomā, ir jānodrošina ar pārpalikumiem pašreizējā jomā.

Tomass Veningers, Austrijas pilsētas asociācijas ģenerālsekretārs, uzsvēra, ka turpmākajās sarunās ar jauno federālo valdību ir jānodrošina vietējo pakalpojumu finansējamība un spēja ieguldīt klimatam draudzīgā infrastruktūrā, lai saglabātu sniegtos pakalpojumus un izvairītos no finansiāliem sodiem.

Finanšu izlīdzināšanai 2024. gadā papildu līdzekļi ir paredzēti veselības un sociālajiem ieguvumiem, kas tiek uzskatīti par soli pareizajā virzienā. Neskatoties uz to, pašvaldības saskaras ar ievērojamām problēmām, kuras nevar pārvarēt bez fundamentālām finanšu regulējuma reformām. Efektivitāte palielinās, piemēram, ar nekustamā īpašuma nodokļa reformas starpniecību, tiek steidzami nepieciešama, lai nodrošinātu Austrijas pašvaldību nākotni.

Plašāku informāciju par attīstību pašvaldību finansēs var atrast [OTS] vietnēs (https://www.ots.at/presseaus-sung/ots_20250623/fpoe-rablinder-finanz izlīdzināšana, kas atrodas-oesterreich-verstac-structural-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-der-c> KDZ un [biznesa ziņojumi] (https: // wirtschafts-nachrichten.