FPö kritizē valdību: ietaupīšana ģimenēs vai pašpārliecinātībā?

FPö kritizē valdību: ietaupīšana ģimenēs vai pašpārliecinātībā?

nicht angegeben, Österreich - 2025. gada 27. maijā brīvība (FPö) federālajā padomē iesniedza steidzamu lūgumu finanšu ministram Markus Marterbaueram. Šis pieprasījums ir vērsts pret federālās valdības plānotajiem budžeta atjaunošanas pasākumiem, kas tiek kritizēti kā nepietiekami un pamatoti. FPö centrālā apsūdzība ir tāda, ka valdība cita starpā pārskaita nodokļu naudu ārzemēs, cita starpā, lai atbalstītu Ukrainu, savukārt uzkrājumi tiek atstāti novārtā tās ministrijās.

FPö ir arī nosodījis plānotos ģimenes un pensiju pabalstu samazinājumus sabiedrības drošības jomā, kā arī veselības un sociālā sistēmā. Šīs kritikas kulminācija ir apgalvojums, ka pašreizējā valdība ir "visu laiku dārgākā federālā valdība". Brīvības spēlētāji prasa detalizētu informāciju par uzkrājumu mērķiem un to kontroli ministrijās, lai nodrošinātu pārredzamību.

Valdības atbilde

Finanšu ministrs Marterbauers reaģēja uz šiem apgalvojumiem, aprakstot budžetu kā faktu balstītu un nepieciešama valsts finanšu atjaunošanai. Viņš skaidri pateica, ka ģimenes pakalpojumi nav saīsināti, bet netiks palielināti. Turklāt viņš neredz problēmu iespējamās ES deficīta procedūrā. ES budžeta finansēšana šajā kontekstā ir arī būtiska tēma.

Pēdējā stabilitātes un izaugsmes pakta reforma, kuru 2024. gada 29. aprīlī izlēma ES ministru padome, bija par valsts parādu un budžeta deficītu noteikumu pielāgošanu. Šī reforma, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai labāk ņemtu vērā dalībvalstu finansiālās problēmas, varētu ietekmēt arī Austriju, ja būtu jāatver deficīta procedūra.

ES budžets un tā sekas

ES budžets, kas tiek uzskatīts par centrālo instrumentu, lai tiktu galā ar pašreizējām izaicinājumiem Eiropas Savienībā, nodrošina, ka var finansēt tādus lielus projektus kā Ukrainas vai iniciatīvas, lai apkarotu klimata pārmaiņas. Pašreizējais vairāku gadu finanšu ietvars (MFR) pagarina 2021. līdz 2027. gadam un nodrošina aptuveni 2 triljonu eiro finansējumu.

• ES mājsaimniecības galvenās izdevumu jomas:
  • Iekšējais tirgus, inovācijas un digitālais
  • Kohēzija, noturība un vērtības
  • Dabas resursi un vide
  • Migrācija un robežu vadība
  • Drošība un aizsardzība
  • Apkārtne un pasaule
  • Eiropas valsts pārvalde
• Vairāk nekā 56% līdzekļu kopīgi pārvalda valstu iestādes un Komisija, savukārt 37% tieši pārvalda komisija.

Ja stājas spēkā ES parāda ierobežojumu izredzes, ļoti parādā valstīm, kā tas varētu arvien vairāk attiekties uz Austriju, ir jāievēro stingras prasības parāda attiecības samazināšanai. Tas rada jautājumus par turpmākajiem ieguldījumiem un izdevumiem, īpaši tādās jomās kā klimata aizsardzība un sociālie pakalpojumi.