Eksperts brīdina: karš starp NATO un Krieviju – atpakaļskaitīšana līdz 2027. gadam!

Eksperts brīdina: karš starp NATO un Krieviju – atpakaļskaitīšana līdz 2027. gadam!

Britu militārais eksperts Eds Arnolds no Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta (Rusi) pēdējos komentāros uzsvēris reālās militārā konflikta briesmas starp Krieviju un NATO. Pēc Arnolda domām, šāds karš varētu izcelties jau 2027. gadā, par iespējamu uzliesmošanas punktu orientējoties uz Baltiju. Tas rada satraucošus jautājumus par NATO valstu, īpaši Vācijas, bruņojuma stratēģiju.

Bundesvēram steidzami ir ātrāk jāīsteno savi izdevumi aizsardzībai, nevis jāpagarina uz desmit gadiem. Arnolds aicina strauji paplašināt pārbaudīto ieroču sistēmu krājumus, īpaši artilērijas munīcijas jomā. Ieteicamās ieroču sistēmas ietver, piemēram, spārnotās raķetes Taurus, galveno kaujas tanku Leopard 2 A8 un bruņutransportlīdzekli Boxer, kas ir ļoti svarīgi nākotnes militārās darbības spējām.

Ieguldījumi bruņojumā un militārā sagatavošana

Arnolds uzsver, ka tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas kā IRIS-T un pretgaisa tanks Gepard ir izrādījušās ārkārtīgi efektīvas Ukrainas konfliktā. Viņš uzsver, ka Vācijai vajadzētu atteikties no idejas par tehnoloģiski pārāku amerikāņu ieroču sistēmu iegādi, piemēram, F-35 un Patriot pretgaisa aizsardzību. Tā vietā ir jāražo stabilas, uzticamas sistēmas lielā skaitā. Jo īpaši dronu pieaugošā nozīme mūsdienu karadarbībā prasa masveida ražošanas jaudas palielināšanu Vācijā.

Suvalku plaisa, sauszemes savienojums starp Poliju un Lietuvu, tiek identificēta kā potenciāls konflikta izraisītājs. Arnolds arī brīdina, ka netīši militāri nesaprašanās vai eskalācijas starp NATO valstīm un Krieviju jebkurā brīdī var novest pie liela konflikta.

NATO un militārā mobilitāte

Kopš 2014. gada NATO uzmanības centrā ir uzticamas atturēšanas un aizsardzības atjaunošana. Šī stratēģija prasa ievērojamas korekcijas militāro spēku sadales un lēmumu pieņemšanas procesos. Pēc ilgās krīzes pārvarēšanas fāzes atgriešanās pie alianses aizsardzības ir ieguvusi jaunu aktualitāti, samazinot NATO štābu un personāla skaitu, lai joprojām varētu reāli vadīt “nepieciešamības karus”.

Šajā kontekstā arvien svarīgāka kļūst NATO gatavības iniciatīva 4-30, kuras mērķis ir 30 dienu laikā padarīt ekspluatācijā 30 kaujas lidmašīnu eskadras, 30 lielus karakuģus un 30 kaujas bataljonus. NATO stratēģijas galvenā tēma joprojām ir militārā mobilitāte, ko apgrūtina infrastruktūras izaicinājumi un normatīvās prasības. NATO valstis ir pastiprinājušas mācības lielāku vienību pārvietošanai, lai labāk sagatavotos iespējamiem draudiem.

Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju un Arnolda brīdinājumus, ir nepieciešama ātra un izlēmīga NATO valstu reakcija, lai nodrošinātu drošību Eiropā. Pēc Arnolda domām, konflikts ar Krieviju varētu kļūt par realitāti 2027.gadā, ja nekavējoties netiks veikti atbilstoši pasākumi.

Daudzas no problēmām, ar kurām saskaras NATO šodien, ir stratēģisku pārmaiņu rezultāts kopš aukstā kara beigām. Lai stiprinātu uzticību un uzticamību aliansē, būtiskas ir reformas un pielāgojumi militārajās struktūrās.

Kā vienna.at ziņo, starptautiskās drošības situācija ir satraucoša daudzām valstīm. Bruņotu konfliktu potenciāls starp NATO valstīm un Krieviju joprojām pastāv, ko vēl vairāk veicina ģeopolitiskā spriedze. Valstu un alianses, īpaši NATO, gatavība ir ļoti svarīga, lai cīnītos pret šādiem draudiem.

Eds Arnolds ziņojumā steidzami brīdina nau.ch ka konflikts Baltijā varētu strauji saasināties un prasa proaktīvus pasākumus. Šādus uzskatus apstiprina analīze par vajadzību pēc stabilām aizsardzības stratēģijām, piemēram, pašreizējām swp-berlin.org tiek prezentēti, pamatoti.