Eksperts brīdina: karš starp NATO un Krieviju - atpakaļskaitīšana līdz 2027. gadam!

Eksperts brīdina: karš starp NATO un Krieviju - atpakaļskaitīšana līdz 2027. gadam!

Vienna, Österreich - Lielbritānijas militārais eksperts Eds Arnolds no Karaliskā Apvienotā dienesta institūta (RUSI) nesen ir norādījis uz reālām briesmām, kas rodas militārā konfliktā starp Krieviju un NATO. Pēc Arnolda teiktā, šāds karš varētu izlaisties 2027. gadā, Baltijas valstīm mērķējot kā iespējamu krīzes plīti. Tas rada satraucošus jautājumus par NATO valstu, īpaši Vācijas, bruņojuma stratēģiju.

Bundeswehr steidzami jāievieš aizsardzība ātrāk, nevis stiepjas tos desmit gadus. Arnolds pieprasa, lai ātri paplašinātos pierādīto ieroču sistēmu krājumi, it īpaši artilērijas munīcijas jomā. Vienā no ieteicamajām ieroču sistēmām ietilpst, piemēram, Vērsis soļojošais lidmašīna, Battle Tank Leopard 2 A8 un bruņu transporta transportlīdzekļu bokseris, kas visiem ir izšķiroša nozīme turpmākai militārai lietošanai.

Armor investīcijas un militārā sagatavošana

Arnolds uzsver, ka tādas gaisa aizsardzības sistēmas kā Iris-T un Flak bruņas ir izrādījušās ārkārtīgi efektīvas Ukrainas konfliktā. Viņš uzsver, ka Vācijai vajadzētu atvadīties no tehnoloģiski augstāku amerikāņu ieroču sistēmu, piemēram, F-35 un Patriot Air Defense, iepirkuma. Tā vietā jums ir jāražo stabilas, uzticamas sistēmas lielā skaitā. Jo īpaši pieaugošā dronu nozīme mūsdienu karā prasa milzīgu ražošanas spēju palielināšanos Vācijā.

Suwalki plaisa, zemes savienojums starp Poliju un Lietuvu, tiek identificēts kā potenciāls konflikta izraisītājs. Arnolds arī brīdina, ka netīši militārie pārpratumi vai saasināšanās starp NATO valstīm un Krieviju jebkurā laikā varētu izraisīt lielāku konfliktu.

NATO un militārā mobilitāte

NATO uzmanības centrā ir bijusi ticama preventīva un aizsardzības atjaunošana kopš 2014. gada. Šai stratēģijai ir vajadzīgas ievērojamas korekcijas militārā izplatīšanas un lēmumu pieņemšanas procesos. Pēc ilgas krīzes pārvaldības posma, samazinot NATO galveno mītni un personāla stiprās puses, atgriešanās Alianses aizsardzībā ir piedzīvojusi jaunu steidzamību, lai faktiski spētu faktiski vadīt "nepieciešamības karus".

Šajā kontekstā NATO gatavības iniciatīva 4-30, kuras mērķis ir padarīt 30 sezonas, lai 30 dienu laikā izveidotu iznīcinātāju lidmašīnas, 30 lielus karakuģus un 30 kaujas karaspēka bataljonus. NATO stratēģijas galvenā tēma joprojām ir militāra mobilitāte, ko apgrūtina infrastruktūras problēmas un normatīvās prasības. NATO valstis ir pastiprinājušas savas vingrinājumus, lai izvirzītu lielākas asociācijas, lai labāk sagatavotos iespējamiem draudiem.

Daudzi no izaicinājumiem, no kuriem mūsdienās saskaras NATO, ir stratēģisko pārmaiņu rezultāts kopš aukstā kara beigām. Lai stiprinātu uzticību un uzticamību aliansē, ir svarīgi reformas un militāro struktūru pielāgošana.

Tāpat kā vienna.at , starptautiskā drošības situācija uztraucas daudzās valstīs. Joprojām pastāv bruņotu konfliktu potenciāls starp NATO valstīm un Krieviju, ko vēl vairāk veicina ģeopolitiskā spriedze. Valstu un alianses, it īpaši NATO, sagatavošana ir būtiska, lai novērstu šādus draudus.

Ed Arnolds steidzami brīdina ziņojumā par nau.ch , kas varētu ātri izkropļot. Šādi uzskati ir izskaidroti ar nepieciešamības pēc stabilām aizsardzības stratēģijām, piemēram, "https://www.swp-berlin.org/10.18449/2019s25/"> swp-berlin.org Nepietiekami.