Pirmais koalīcijas troksnis: minimālais algu strīds pirms līguma parakstīšanas!

Pirmais koalīcijas troksnis: minimālais algu strīds pirms līguma parakstīšanas!

Deutschland - Starp kristiešu un sociāldemokrātiem Vācijā ir strīds par likumā noteiktās minimālās algas palielināšanos un ka pirms koalīcijas līguma parakstīšanas. CDU ģenerālsekretāre Karstena Linnemana ir skaidri norādījusi, ka vēlas izslēgt "politisko minimālo algu" un ievērot esošo koalīcijas līgumu. Tas notiek, neskatoties uz SPD ģenerālsekretāra Matiasa Miersča spiedienu, kurš aicina palielināt minimālo algu. Minimālā alga Vācijā pašlaik ir 12,82 eiro, savukārt SPD mērķis ir palielināt līdz 15 eiro stundā. Diskusiju par minimālo algu vairāk sarežģī Komisijas neatkarība, kas par to ir atbildīga, kas sastāv no darba devēju un darbinieku pārstāvjiem.

Linnemann izteica optimistisku un uzskatīja, ka tiek sasniegta minimālā alga 15 eiro, bet norādīja, ka Komisija pieņēma galīgo lēmumu. Miersch draudēja, ka SPD spers politiskus pasākumus, ja Komisija nav palielināta. Viņš atsaucās uz minimālās algas pieaugumu līdz 12 eiro 2022. gadā ar “luksofora” valdību, kas skaidri norāda, ka algu izteiksmē ir paredzēta paredzama attīstība.

SPD un politiskā kursa dalībnieku aptauja

SPD pašlaik notiek dalībnieku aptauja par koalīcijas līguma projektu, kas jāapstiprina partijas bāzei, pirms to var parakstīt. Šī balsojuma rezultāts tiks paziņots 30. aprīlī. CSU jau ir apstiprinājusi līgumu, savukārt CDU 28. aprīlī izlems nelielā partijas kongresā. CDU boss Frīdrihu Merzu varētu ievēlēt par kancleru Bundestāgā 6. maijā, ja viss notiek pēc grafika.

Tēma, kas attiecas ne tikai uz Bundestag partijām, ir kolektīvās sarunu līgumu sistēmas Erozija Vācijā, kas ilgu laiku progresē. Deviņdesmitajos gados koplīguma slēgšana joprojām bija gandrīz 80%, un tagad tā ir samazinājusies līdz mazāk nekā 50%. 2022. gadā tikai 29% privātā sektora darbinieku bija kolektīvs nolīgums. Šī attīstība ir saistīta ar daudziem faktoriem, ieskaitot pakalpojumu nozares palielināšanos un mazāku uzņēmumu sadrumstalotību.

Kolektīvo nolīgumu nākotne un minimālās algas diskusijas

Likumā noteiktās minimālās algas ieviešana 2015. gadā bija būtisks solis, taču turpmākā diskusija par tās summu joprojām ir galvenā. DGB aicina veikt dažādus pasākumus, tostarp atvieglot vispārējās kolektīvo nolīgumu deklarāciju un federālo tarifu lojalitātes likumu, lai nodrošinātu, ka publiskie rīkojumi tiek piešķirti tikai koplīguma slēgšanas uzņēmumiem.

Luksofora koalīcija bija apsolījusi tarifu obligācijas stiprināšanu koalīcijas līgumā, bet līdz šim tikai ieviesa minimālās algas palielināšanos. Kamēr SPD līdz 2026. gadam plāno palielināt līdz 15 eiro, ir dažādi viedokļi: CDU/CSU dod priekšroku minimālās algas komisijas lēmumam un zaļumiem, kuri cenšas palielināties līdz 15 eiro 2025. gadā. Kreisie prasa ikgadēju pielāgošanos inflācijai, bet FDP noraida politisko iejaukšanos līdz minimuma algas komisijai.

Kopumā pašreizējā diskusija par minimālo algu un kolektīvo sarunu veikšanu Vācijā parāda plašu partiju ideju klāstu, kas svārstās no tiem pašiem mērķiem, lai notīrītu atšķirības.