Elfriede Jelinek dzīvo! Nepareiza nāves ziņojums izraisa satraukumu

Elfriede Jelinek dzīvo! Nepareiza nāves ziņojums izraisa satraukumu

Österreich - Otrdien, 2025. gada 17. jūnijā, izplatījās nepatiess ziņojums par 78 gadus vecās Nobela prēmijas nāvi literatūrā Elfriede Jelinek, kā apstiprināja Rowohlt-Verlag. Sākotnēji šo ziņu uzņēma Vācijas plašsaziņas līdzekļi un ātri atrada ceļu uz dažām Austrijas ziņu vietnēm. Izrādījās, ka viltus ziņojuma avots bija viltus X konts ar nosaukumu "Rowohltat", kuru kā joku izveidoja itāļu žurnālists Tommasso debedetti. Rowohlt-Verlag skaidri pateica, ka šis konts nav oficiāli un ka tas nekādā gadījumā nav saistīts.

Ziņojumā izdevējs uzsvēra, ka viņi nevar apstiprināt Elfriede Jelinek nāvi. Vietne Krone.at arī īsu brīdi ziņoja par iespējamo nāvi un vēlāk atvainojās par nepareizo ziņošanu.

reakcijas uz nepatiesu ziņojumu

Reakcijas uz viltus nāves ziņojumu bija tūlītējas un daudzslāņu. Cita starpā labi zināmā autore Dženija Erpenbeka plāno ieslēgt policiju šādu viltus ziņu izplatības dēļ. Viņa komentēja bažas par šādu nepatiesu ziņojumu ietekmi uz sabiedrību un mākslu un prasa atbildību par šādu ziņu veidotājiem.

Viltus ziņu parādība nav jauna, bet izplatība sociālajos plašsaziņas līdzekļos pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Federālā politiskās izglītības centra ziņojumā paskaidrots, ka ļaunprātīgi dalībnieki bieži izplata neuzticamu informāciju. Neskaidrība par terminiem viltus ziņu, dezinformāciju un dezinformāciju rada arvien lielākas bažas sabiedrībā.

viltus ziņu briesmas

Empīriskie pētījumi rāda, ka viltus ziņas ir retāk sastopamas, bet tiek intensīvi patērētas noteiktās aprindās. Zema uzticēšanās politiskajām un plašsaziņas līdzekļu institūcijām palielina šādu nepatiesu ziņojumu savstarpējo ziņu. Tika uzsāktas tādas iniciatīvas kā "ES pret Disinfo" un Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu observatoriju, lai apkarotu dezinformāciju un veicinātu uzticību nopietniem plašsaziņas līdzekļiem.

Turklāt pašreizējā situācija ap Elfriede Jelinek parāda plašsaziņas līdzekļu lasītprasmes nozīmi. Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu uzticību nopietniem informācijas avotiem un samazinātu viltus ziņu izplatību. Pētījumi rāda, ka daudzi pilsoņi baidās, ka šādi ziņojumi varētu pat ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Plašsaziņas līdzekļu satura pārdomas un kritisko prasmju attīstība, apstrādājot informāciju, ir svarīgi soļi viltus ziņu apkarošanai.

Debates par viltus ziņām uzvarēja īpaši pēc Donalda Trumpa vēlēšanu notikumiem 2016. gadā un Brexit referendumā. Šajā laikā tika izplatīti daudzi politiski manipulatīvi vēstījumi, kas radīja lielu klikšķu skaitu un ilgtspējīgi mainīja politisko klimatu. Šajā brīdī ir svarīgi atzīt, ka nepatiesu ziņojumu izplatība var ietekmēt gan sabiedrisko domu, gan sabiedrību kopumā.

Diskusija par Elfriede Jelinek ne tikai parāda viltus ziņu briesmas, bet arī nepieciešamību pēc atbildīgas rīcības plašsaziņas līdzekļos. Tikai stiprinot plašsaziņas līdzekļu lasītprasmi un atbalstu populācijā, var ietekmēt šādu nepatiesu ziņojumu ietekmi.

Lai iegūtu papildinformāciju, jūs atradīsit šeit un [šeit] (https://www.spiegel.de/kultur/jenny-erpenbeck-wefa-todes-todes-poolizei-a-a-a114bf5-5df4-89f3--polizei-a-a-a114bf5-5df4-89f3-polizei-a-a114bf5-5df4-89f3-colizei-a-a114bbf5-5df4-89f3-col-a0ae41414-5-5df4-89f3f3-a0ae4e414-5-5df4-89f3f3-a0a> kā arī šeit.