Putina drukāšana: Rietumu vadītāji apdraud jaunas sankcijas!

Putina drukāšana: Rietumu vadītāji apdraud jaunas sankcijas!

Ukraine, Land - Svarīgi sabiedrotie Ukrainā pastiprina spiedienu uz Krieviju un ir diskusijas par iespējamām jaunām sankcijām. Tālruņa zvanā starp valsts vadītājiem un valdību no Lielbritānijas, ASV, Vācijas, Francijas un Itālijas tika uzsvērta nepieciešamība pēc apņēmīgas reakcijas uz atjaunoto agresiju. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Lielbritānijas premjerministrs Keirs Karrmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons, ASV prezidents Donalds Trumps un Itālijas premjerministrs Giorgia Meloni piedalījās sarunās. Viņi apsprieda, kā sankcijas varētu izmantot, ja Krievija nav nopietni gatava pamiera un miera sarunām. Makrons lūdza Putinu pieņemt Trumpa ierosināto 30 dienu beznosacījumu pamieru un uzsvēra nozīmi, ka Putins nopietni uztver miera sarunas.

Divu stundu tālruņa zvanā starp Trumpu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pēdējais sarunu raksturoja kā noderīgu. Putins paskaidroja, ka starpsargi ir iespējami, ja tika apspriesti un izpildīti noteikti nosacījumi. Tomēr tas ir saistīts ar paaugstinātu ASV valdības spiedienu uz Maskavu, kas ietver arī jaunu sankciju iespēju. ASV viceprezidents J. D. Vance norādīja uz gaidāmo strupceļu sarunās par Ukrainas kara beigām. Viņš paziņoja, ka pēc sarunas ar Putinu Trumps sazināsies arī ar Ukrainas prezidentu Wolodymyr Selenskyj un NATO pārstāvi.

Sankciju un ģeopolitisko seku paplašināšana

Eiropas kopiena nesen izlēma par 16. pasākumu paketi ar turpmākām sankcijām, lai palielinātu spiedienu uz prezidentu Putinu. Šīs sankcijas ietver eksporta un importa aizliegumus, Krievijas banku izslēgšanu no SWIFT sistēmas un bez maksas licenču apturēšanu. Neskatoties uz šiem pasākumiem, Krievija turpina pārdot naftu, ogles un gāzi, īpaši Ķīnu un Indiju. Šīs pašreizējās ekonomiskās militārās spējas parāda, ka Krievija ir balstīta uz alternatīviem tirgiem, savukārt ES mēģina samazināt atkarību no Krievijas enerģijas avotiem.

Centrālais punkts daudzās diskusijās ir jautājums par to, cik lielā mērā Trumpa iespējamās sarunas ar Putinu varētu ietekmēt noteikto sankciju politiku. Eksperti brīdina, ka atgriešanos pie iepriekšējām attiecībām var uzskatīt par vājuma pazīmi. Kamēr sankciju mērķis ir pieveikt Krievijas militāro agresiju, notiekošo sarunu pasākumu relaksācija varētu samazināt spiedienu, ko ES un G7 valstis cenšas saglabāt.

Militārā atbalsta samazināšana Ukrainai varētu būt arī telpā, ja Krievija nav gatava nonākt pie pamiera. Ekonomiskās problēmas, ko izraisīja Ukrainas karš, ir redzamas arī Krievijas inflācijā, kas 2025. gada janvārī bija 9,9 procenti. Neskatoties uz šīm ciešanām, tiek prognozēts, ka Krievijas ekonomika šogad pieaug par 1,35 procentiem, kas līdz 2029. gadam norāda uz attīstību, kas ilgstošajā termiņā norāda uz to, ka Sankcijas ir vairāk labvēlīgas rietumiem.